Atmosfēras parādības0

La Ninja ir pretējs efekts El Ninjo. Ūdens virskārtas temperatūra kļūst zemāka par klimatisko normu. Tas notiek Klusā okeāna tropiskā zonas austrumos. Pastiprinās vēji no Amerikas rietumu krastiem. Tie novirza siltā ūdens zonu un aukstais ūdens izplešas 5000km garumā tajā pašā vietā, kur El Ninjo laikā ir siltā ūdens josla (Ekvadora-Samoa salas). Šajā periodā Indoķīnā, Indijā, Austrālijā tiek novēroti musonu lieti. Karību jūras baseina valstis un ASV tajā laikā cieš no sausuma un vētrāk. Visbiežāk La Ninjo novērojams no decembra līdz martam. Rodas vidēji 6-7 gados. La Ninja laikā ir trīs - četras reizes vairāk vētru nekā El Ninjo laikā. 

Attēlā:stāvoklis La Ninja laikā. Ar zilu krāsu iekrāsotas teritorijas, kurās temperatūra ir zemāka par vidējo. Ar sarkanu - augstāka par vidējo. 

Tropu cikloni.

Par tropu cikloniem varam saukt viesuļvētras, orkānus, taifūnus. Tie ir atmosfēras virpuļi ar zemu spiedienu centrā, kas veidojas tropu platumos (karstajās joslās). Ja salīdzinam tos ar mērenās joslas cikloniem, to rādiuss ir divas vai trīs rezies mazāks un atsmofēras spiediens centrā ir daudz zemāks. Atmosfēras spiediena dēļ vēji ciklona iekšienā ir ļoti spēcīgi un brāzmās sasniedz vairāk nekā 100m/s. Tāda viesuļvētra noslauka savā ceļā celtnes, bet lieti, kas to pavada, izraisa plūdu, noslīdeņus un dubļu plūsmas.

Attēlā:viesuļvētra Ādolfs.

Ciklons.

Tas ir milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā ir raksturīgs zems atmosfēras spiediens. Jo zemāks spiediens, jo spēcīgāks ir vējš. Parasti ciklona laikā ir mākoņains, līst lietus. Vasarā visbiežāk tas atnes vēsu un mitru laiku, bet ziemā - siltu. Rudenī nereti atnes stipras vētras. Vasaras otrajā pusē atnes mitras gaisa masas no Atlantijas okeāna un Baltijas jūras. Visbiežāk veidojas jūlijā, augustā un rudens mēnešos, tāpēc pieaug lietaino dienu skaits. Veidojas galvenokārt vietās, kur satiekas mitrās un siltās gaisa masas ar sausajām un aukstajām gaisa masām. Gaiss pārvietojas uz ciklona centru un ciklona griešanās virziens ir pretējs pulksteņrādītāja virzienam.

Anticiklons.

Milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā ir paaugstināts atmosfēras spiediens. Tā diametrs var būt no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem kilometru. Vasarā tas atnes skaidru, sausu un karstu laiku, bet ziemā - skaidru, aukstu un sausu. Bieži anticiklona iespaidā ziemas naktis ir aukstas. 

Reizē ar anticikloniem Latvijā ieplūst kontinentālais gaiss. SIltajā periodā šīs gaisa masas laikapstākļus padara vēl karstākus un sausākus, bet aukstajā periodā - aukstākus un saulainākus. Ziemā nereti novērajamas krasas temperatūras samazināšanās, visbiežāk tas saistīts ar anticikloniem, kas ieplūst no Arktikas. Anticiklonā gaiss virzās prom no centra. Tas veidojas kontinentālo masu ietekmē vietās, kur dominē dilstošas gaisa straumes, kas izraisa mākoņu izkliedi.

Musoni ir vienas sezonas vējš.Tā virziens mainās divas reizes gadā un tas izraisa lielas temperatūras starpības starp sauszemi un jūru. Vasarā tie pūš no okeāna uz sauszemi, bet ziemā otrādāk. Raksturīgi Āzijas austrumu daļai, visvairāk Indijai un Ķīnas ziemeļiem. Musonu klimatam raksturīgs liels nokrišņu daudzums vasarā, bet ziemā - sauss laiks. 

Pasāti ir pastāvīgi vēji, kas pūš virzienā uz ekvatoru. Atšķirībā no musoniem, kas ir sezonas vēji, pasāti pūš visu gadu. Ziemeļu puslodē tas pūš no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem. Ekvatora tuvumā vienu no otra atdala bezvēja josla. Tie pūš vienā virzienā galvenokārt virs okeāna, bet, kad nonāk uz sauszemes, tie maina savu virzienu atkarībā no reljefa.

Attēlā:rietumu vēji. Redzami gan pasāti, gan musoni.

Virpuļviesulis.

Tas ir piltuves veida gaisa virpulis, kas sniedzas no negaisa mākoņa līdz Zemes virsmai. Tā iekšpusē ir ļoti zems atmosfēras spiediens, tāpēc tas iesūc augsni, drazas, koku lapas un ceļ tās uz augšu spirālveidā. Virpulis atgādina tumšu stabu, jo ir pildīts ar cietām daļiņām. Stiprā gaisa retinājuma dēļ tas norauj mājām jumtus, jo ēku iekšpusē ir daudz lielāks atmosfēras spiediens.