Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem (14)11

Kāpēc bijušās Lielbritānijas kolonijas savā naudas sistēmā izmanto dolāru, nevis mārciņas? Vairākas bijušās Lielbritānijas kolonijas atteicās no mārciņām, jo ar tām bija grūti rēķināt. Līdz 1971. gadam mārciņu dalīja 20 šiliņos, bet vienā šiliņā bija 12 pensu. Dolāra vērtību rēķināja decimālajā sistēma, un vienā dolārā ietilpa 100 centu. Kanāda no mārciņas uz dolāru pārgāja 1858. gadā, lai atvieglotu tirdzniecību ar ASV. Austrālija un Jaunzēlande sekoja šim piemēram 1966. un 1967. gadā, aizstājot arī garuma un svara mērvienības ar metriem un gramiem. 1971. gadā briti veica decimālo reformu un pielīdzināja mārciņu 100 pensiem.

Kad cilvēki uzzināja, ka smēķēšana var izraisīt vēzi? Jau 1761. gadā angļu ārsts Džons Hills brīdināja par tabakas kaitīgumu. Viņš bija novērojis, ka, šņaucot tabaku, pastāv risks saslimt ar deguna vēzi. 1796. gadā amerikāņu ārsts Semjuels Tomass fon Zommerings secināja, ka pastāv sakarība starp pīpes pīpēšanu un lūpu vēzi. Tikai 1929. gadā vācu ārsts Fricis Likints pierādīja saistību starp smēķēšanu un vēzi, izmantojot statistiku.

Vai ēģiptiešu sabiedrībā sievietes bija līdztiesīgas vīriešiem? Sievietēm Senajā Ēģiptē bija daudz vairāk tiesību nekā viņu māsām vīriešu pārvaldītajā Grieķijā. Ēģiptietēm varēja piederēt vērtības, ko viņas drīkstēja pārdot vai novēlēt testamentā neatkarīgi no laulātajiem draugiem. Šīs vērtības bija gan priekšmeti, gan vergi, gan nekustamie īpašumi. Juridiski viņām bija arī tādas pašas iespējas kā vīriešiem. Ēģiptiešu sievietes drīkstēja celt prasību tiesā, pamest vīru un adoptēt bērnus uz savu roku. Stājoties laulībā, tika slēgti laulību līgumi. Ēģiptietes pašas varēja nodarboties ar tirdzniecību, kā arī veidot reliģisku karjeru. Tomēr šīs priekšrocības nenozīmēja, ka dzimumi bija pilnīgi vienlīdzīgi. Piemēram, vīrieši aizņēma lielāko daļu ierēdņu amatu, un kopumā tik un tā valdīja uzskats: sievas vieta ir mājās. Turklāt no vienas puses viņa bija mājas valdniece, taču no otras - mājsaimniecības vadīšanā bija atkarīga no vīra ienākumiem. Sievietēm bija arī maz iespēju satikties ar vīriešiem no citām dzimtām. Dažām sievietēm izdevās veiksmīga karjera. Kā piemēru var minēt ārsti Peseshetu vai Nenoferu, kas sapelnīja bagātību ar tirgošanos. Slavenās Hatšepsuta un Kleopatra, kā arī vēl dažas sievietes pat kļuva par faraoniem un līdz ar to sasniedza dzīvo dievu statusu.

Vai Hitlera ūsas bija tālaika mode? Stūrainās ūsas Vācijā nāca modē 20. gadsimta 20. gados. Tā dēvētās zobu sukas ūsas (Toothbrush moustache) bija protests pret ķeizaru Vilhelmu II, kas ievilka Vāciju Pirmajā pasaules karā. Ķeizars nēsāja kuplas, uz augšu izliektas ūsas. Pēc kara daudzi vācieši uzskatīja, ka Vilhelms II ir viņus pievīlis, un šāda veida ūsas zaudēja popularitāti. Modē nāca citas - četrstūrainās. Tādas savās filmās izmantoja arī Čārlijs Čaplins -viņam tās šķita komiskas. Tomēr Hitlera režīma laikā nebija daudz cilvēku, kas vēlētos tādas ūsas kā fīreram.

Kad parādījās alus skārdenes? 1925. gadā uzņēmumam "ACCO" izdevās izgatavot alus skārdeni, kas izturēja spiedienu, kāds rodas, termiski apstrādājot iepildīto alu. Iekšpusi tai pārklāja ar darvai līdzīgu vielu - citādi alus, reaģējot ar metālu ieguva sliktu garšu. Pircēji bija spiesti atvērt skārdenes ar kaut ko līdzīgu konservu nazim, kas izspieda vāciņā caurumu. Lai skārdenē neveidotos pazemināts spiediens un alu varētu ieliet glāzē, augšpusē tai izdūra divus caurumus. 1963. gadā amerikānis Ermals Klions Freizs ieguva patentu savam izgudrojumam pull-tab. Kopš tā laika skārdeni varēja atvērt ar pirkstiem gluži kā mūsdienās.

Kā radies nosaukums ”kukluksklans”? Pēc amerikas pilsoņu kara daudzi valsts Dienvidu štatu iedzīvotāji bija neapmierināti ar valdības lēmumu atcelt verdzību. 1865. gadā seši Dienvidu štatu armijas veterāni nodibināja organizāciju, kas ar laiku kļuva pazīstama kā kukluksklans. Nosaukums bija cēlies no grieķu vārda kyklos (aplis), kas pārvērtās par kuklux, kā arī no skotu-gēlu vārda clan, kas norādīja uz dibinātāju skotu izcelsmi. Sākumā šīs rasistiskās organizācijas nosaukums bija kuklux clan, taču 1867. gadā to nomainīja uz ku klux klan tā vienkāršā iemesla dēļ, ka "KKK" izklausījās un izskatījās labāk par "KC". Nosaukuma maiņu ierosināja bijušais ģenerālis un vergu tirgotājs Neitans Bedfords Forests (1821-1877), kuru tajā pašā gadā ievēlēja par kukluksklana pirmo vadītāju.

 Kurš ir pirmais mākslīgi raktais satiksmes kanāls? Senākie kanāli saistāmi ar irigācijas sistēmām, kas veidojās Tuvajos Austrumos līdz ar zemkopības nostiprināšanos. Divupē (jeb Mezopotāmijā) irigācijas kanāli parādījās 4. gt. pr. Kr., un apmēram ap to pašu laiku apūdeņošanas būves sāka ierīkot arī Senajā Ēģiptē. Iespējams, Senajā Ēģiptē izveidots arī senākais kuģniecības kanāls - VI dinastijas trešā faraona Pepi I laikā (3. gt. pr. Kr.) pie Nīlas pirmajām krācēm paralēli upei kuģošanas atvieglināšanai esot izbūvēti arī pieci kanāli. LIelākais un nozīmīgākais senās pasaules kanāls savienoja vienu no Nīlas deltas upēm ar Sarkano jūru, tādējādi nodrošinot kuģu nokļūšanu no Vidusjūras uz Sarkano jūru. Šo kanālu bieži dēvē par antīko Suecas kanālu jeb "Faraonu kanālu". Tā būvniecība sākās faraona Neho II laikā ap 600. gadu pr. Kr., bet lietošanai kanālu atvēra tikai ap 280. gadu pr. Kr. Antīkais Suecas kanāls bija teju 93 km garš, 10 m dziļš un 35 m plats. Mūsdienu kanāli sāka veidoties industriālās revolūcijas laikā 18.-19. gadsimtā. Arī Latvijā senākās redzamās satiksmes kanālu paliekas attiecināmas uz Kurzemes un Zemgales hercogisti. Līdz mūsdienām saglabājies, piemēram, 17. gadsimta Ventas rumbas apvedkanāla fragments Kuldīgā un kanāla fragments pie Slocenes upes. Tā bija daļa no hercoga Jēkaba apjomīgā plāna savienot hercogistes ūdensceļus ar Baltijas jūru. Tādējādi hercogs cerēja rast alternatīvu zviedru pārvaldītajai Rīgas ostai.

Kāpēc Rīga nav dibināta 1198. gadā? Tradicionāli par Rīgas dibināšanas laiku uzskata 1201. gadu, kad saskaņā ar 13. gadsimta 20. gados tapušo Indriķa hroniku bīskaps Alberts "ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta". Tomēr tas patiesi nav pirmais Rīgas vārda pieminējums šajā vēstures avotā. Jau vēstot par otrā Ikšķiles bīskapa Bertolda īso darbības laiku Daugavas lejtecē, hronika piemin Rīgas vietu un Rīgas kalnu, pie kura 1198. gadā notiek krustnešu kauja ar lībiešiem. Kaujas laikā krīt arī Bertolds. Viduslaiku hroniku autori nebija vienisprātis par Rīgas dibinātāju un arī dibināšanas gadu. Piemēram, 13. gadsimta beigās sacerētajā Livonijas Atskaņu hronikā minēts: Bīskaps Bertolds uzsāka/Rīgu celt no pamata;/tur palikt dzīrās viņš labprāt". Tomēr virknē citu 13.-17. gadsimta hroniku būs atrodamas ziņas arī par citiem pilsētas dibināšanas gadiem, piemēram 1158. vai 1203. gadu. Arheoloģiskie pētījumi ir apliecinājuši, ka pirms viduslaiku Rīgas pilsētas izveidošanās tās vietā 12.gadsimtā atradās divas lībiešu apmetnes un kapulauki. Tādējādi Rīga neizveidojās tukšā vietā. Taču bīskapa Alberta dibinātā pilsēta būtiski atšķīrās no lībiešu apmetnēm, kas nav uzskatāmas par pilsētām ne ekonomiskā, ne politiskā nozīmē. Alberts līdzās lībiešu apmetnēm radīja eiropeiskas tradīcijas pilsētu, kas drīz kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un militāro centru Austrumbaltijas reģionā. Rīga ieguva pili un nocietinājumus, tirgotāju namus un baznīcas, jaunu iemītnieku kopumu un jaunu lomu Baltijas krusta karos. Dažas desmitgades vēlāk Rīgai jau bija pilsētas tiesības, sava rāte un simbolika. Tāpēc, runājot par Rīgas pilsētas, nevis apdzīvotības pirmsākumiem šajā vietā, tieši 1201. gada notikumiem bija izšķiroša nozīme.