Laiards atdzīvināja asīriešus
Kādā 1845. gada novembra naktī britu vēsturnieks, diplomāts un piedzīvojumu meklētās Ostins Henrijs Laiards sēdēja teltī mūsdienu Irākas ziemeļos. Viņš bija tā satraucies, ka nespēja aizmigt. Laiards domāja tikai par to, ka milzīgais pakalns blakus viņa teltij varētu glabāt fantastiskus noslēpumus. Apmēram 80 kilometru tālāk uz ziemeļiem francūzis Pols Emīls Bota pirms trim gadiem uzgāja milzīgas pils atliekas, un Laiards cerēja, ka viņam izdosies atrast kaut ko līdzīgu šeit pie tā sauktā Nimrudas pakalna. Jau nākamajā dienā britu pētnieks atraka vairākas telpas, ko rotāja ciļņi ar asīriešu karavīriem kaujā.
Pēc abu minēto vīru atradumiem un Irāku straumēm plūda piedzīvojumu meklētāji, kas atklāja vairākas pilsētas, apraktas zem milzīgiem pakalniem. Pilīs arheologi atrada ciļņus ar kara ainām, kas apstiprināja Bībeles tekstus par to, ka asīrieši bija seno laiku viskareivīgākā tauta.
