Apollo projekts (1967.-1972.g.)6

Apollo-14.

Misija norisa 1971.gadā n0 31.janvāra-9.februārim. Astronauti: A.Šepards, S.Rūza un E.Mičels. Uz Mēness virsmas ekspedīcija piezemējās koordinātēs 4oD, 17oR, uzturējās 33 stundu un 30 minūtes, bet ārpus ekspedīcijas bloka (EB) - 9 stundas un 14 minūtes. Savāca 43 kg Mēness iežu paraugus.

Apollo-14 un NLO.

No tā borta nofotografēts burta „S” attēls uz Mēness virsmas. Tāds pats attēls iegūts no Mēness mākslīgā pavadoņa ''Lunar Orbiter''.

Apollo-15.

Misija norisa no 1971.gada 26.jūlijam-7.augustam. Astronauti D.Skots, A.Vordens un Dž.Ērvins. Uz Mēness virsmas ekspedīcija piezemējās koordinātēs 26oZ, 4oA, uzturējās 66 stundas un 55 minūtes, bet ārpus EB - 18 stundas un 36 minūtes. Savāca 77 kg Mēness iežu paraugus.

Ūdens uz Mēness?

Divi šīs ekipāžas astronauti vairāk kā sešas stundas aplūkoja Hedlija grāvja krastus, kamēr trešais astronauts bija palicis bāzes kuģī Mēness orbītā. Šajā laikā ekspedīcijas bloka (EB) kabīne athermetizējās un uz grīdas izlija ūdens(!?). Kad astronauti atgriezās modulī, tad ieraudzīja apmēram 10 litru ūdens peļķi, kas ne tikai neiztvaikoja, bet arī pat nesasala! Astronauti to izsmēluši ar produktu paciņu palīdzību.

Apollo-16.

Misija norisa no 1972.gada 16.-27.aprīlim. Astronauti: Dž.Jangs, T.Matinglijs un Č.Djūks. Uz Mēness virsmas ekspedīcija piezemējās koordinātēs 9oD, 16oA, uzturējās 71 stundu un 2 minūtes, bet ārpus EB - 20 stundas un 14 minūtes. Savāca 96 kg Mēness iežu paraugus.

Apollo-16 un NLO.

Ekipāžas locekļi Djūks un Jangs izkāpa uz Mēness virsmas 1972.gada aprīlī. Viņi novēroja dīvainus objektus, kas pārvietojās pa kalnu nogāzēm. Tas tika filmēts. Ir arī saglabājies astronautu sarunu ieraksts: „Djūk! Skaties, tie kustas uz augšu! Nekad neesmu redzējis neko tādu!” No lidojuma vadības centra paziņoja: „Mēs arī labi redzam divus objektus!”

Apollo-17.

Misija norisa no 1972.gada 7.-19.decembrim. Astronauti: J.Sernans, R.Evanss un H.Šmits. Uz Mēness virsmas ekspedīcija piezemējās koordinātēs 20oZ, 31oA, uzturējās 74 stundu un 59,5 minūtes, bet ārpus ekspedīcijas bloka (EB) - 22 stundas un 5 minūtes. Savāca 114 kg Mēness iežu paraugus. Misijas apraksts. 1972.gada 14.decembris. Nogādāja uz Mēnesi pagaidām pēdējo cilvēku Džīnu Kernanu.

Apollo-17 un NLO.

Ekipāžas loceklis astronauts Šmits redzēja pa kalna nogāzi pārvietojamies oranžu lodi. Vēlāk viņš ziņoja, ka uz Mēness virsmas redz vairākus spīdošus objektus. Viņš tos nofotografēja.

Apollo projekta izbeigšana.

Apollo-11 lidojuma laikā NASA plānoja vēl 8 lidojumus projekta ietvaros, līdz pat Apollo-20 (paredzamais lidojuma laiks - 1972.gada decembris). Oficiālā versija pauž, ka atcelšanas iemesls bija finansiāls - naudiņa beidzās. Pasaulē politika gāja savu ceļu, amerikāņiem uzkrita Vjetnamas karš ar lieliem tēriņiem. Arī politisko misiju Apollo bija sasniedzis - parādīja ASV pārākumu kosmosā pār krievu komunistiem, no kuriem amerikāņi bija dramatiski atpalikuši sākot ar raķešu ēru 1961.gadā.

Tādējādi tika samazināts NASA budžets. 1970.gada janvārī NASA administrators Džordžs Lovs paziņoja par Apollo-20 atcelšanu (šim lidojumam paredzētā Saturn-5 raķete tika atdota Skylab projektam). Tikām Apollo-18 un Apollo-19 tika pārceltas gadu uz priekšu pēc Skylab un tā arī nekad nenotika, jo pēc nepilna gada NASA budžeu akal apcirpa. Jaunais administrators Tomass Peins paziņoja, ka atlikušajiem lidojumiem numerācija tiks piešķirta no 14.-17. un tā arī tie notika.

Tehniski Apollo 18 nemaz netika atcelta, tā tika pārnumurēta, lai iekļautos atlikušo misiju sarakstā. Atceltajām misijām netika norīkota apkalpe. Atlikušajiem lidojumiem tika izmantota ierastā rotācija. Apkalpe, kura pildīja rezervistu lomu konkrētai misijai, kļuva par primāro apkalpi trešajai misijai uz priekšu. Apollo-18 apkalpe tādējādi bija rezervisti Apollo-15. Ričards Gordons būtu misijas komandieris, Harisons Šmits - Mēness moduļa pilots, bet Veins Brends - vadības moduļa pilots.

Apollo misijas un NLO.

NASA Mēness laboratorijas bijušais vadītājs Kens Džonstons nācis atklātībā ar pārsteidzošiem faktiem, proti, programmas Apollo īstenošanas laikā amerikāņu astronauti uz Mēness virsmas nofotografējuši „senas mākslīgas izcelsmes drupas,” un apliecinājuši kaut kādu būtņu darbību gravitācijas vadīšanā. ASV valdība šīs ziņas noteikusi par slepenām, un Kena Džonstona fotodienests saņēmis pavēli iznīcināt visas Mēness mākslīgo objektu fotogrāfijas. Tomēr dažas no tām esot izdevies saglabāt un K.Džonstons tās nodevis tolaik izdošanai gatavotās grāmatas „Tumšā misija: NASA slepenā vēsture” autoriem.

Misijas laikā Godarda kosmiskajā centrā tolaik bija spēkā instrukcija „attīrīt visus attēlus un telemetriskos signālus no ierīcēs nejauši nonākušajiem datiem par nezināmiem objektiem.” Lidojumu vadības centrā tika īstenota no astronautiem saņemto datu 2 minūšu aizture ar mērķi iegūt laiku „lai novērstu nevēlamu informācijas noplūdi.” Pēc Apollo programmas interese par lidojumiem uz Mēnesi apsīka. Kopš 1972.gada neviens cilvēks oficiāli vairs nav viesojies uz Mēness.

Izmaksas.

Apollo programmas izmaksas, ieskaitot nesējraķešu Saturn izstrādi, bija 25 miljardi ASV dolāru.

Apollo programmas nozīme.

Kopumā tika savākti 400 kg Mēness iežu un grunts paraugu no Mēness jūrām un kontinentālajiem apgabaliem. Uz Mēness virsmas tika uzstādītas 5 automātiskās zinātniskās stacijas seismiskajiem u.c. pētījumiem. Tās darbojās līdz pat 1977.gada oktobrim, kad tika izslēgtas ar komandu no Zemes(?!). Pēdējas 3 ekspedīcijas ņēma dalību jau uzlaboti Apollo kugi ar palielinātu lidojuma ilgumu, kuros bija līdzi atvests arī saliekams elektromobilis, iekārta urbsanai līdz 3m dziļumā, Mēness iekšējā siltuma plūsmas mērītājs u.c. papildu instrumenti. Apollo misiju OB detalizēti (tai laikā ar labu izšķirtspēju 2-3 m) nofotografēja līdz pat 20% Mēness virsmas. Ar lāzera lokāciju noteikts šo rajonu reljefs, palaisti 3 nelieli Mēness pavadoņi tā gravitācijas lauka un magnētisko īpašību ilgstošai pētīšanai. Apollo programma beidzās 1972.gada decembrī visai pēķšņi - it kā finansējuma trūkuma dēļ. Tāds pēkšņums radīja visādas aizdomas un baumas, kā piemēram - lidojumu uz Mēnesi cilvēkiem esot aizlieguši citplanētieši. Galu galā tika atlikti jau sagatavotie Apollo-18, Apollo-19 un Apollo-20 kugu lidojumi.

Apollo programmas atlieku izmantošana.

1973.-1974.gados dažas programmā neizmantotās raķetes un kosmosa kugus izmantoja pilotējamās orbitālās stacijas Skylab izveidošanai un ekspluatācijai. Veiksmīga, tiesa gan tikai no politiskā viedokļa, bija amerikāņu Apollo savienošanās ar krievu Sojuz atklātā kosmosā 1975.gada jūlijā. Viens otram "aukstā kara" apstākļos roku sniedza amerikāņu apakšpulkvedis N.Ārmstrongs un padomju GKS apakšpulkvedis Ļeonovs. Kā sekas bija aukstā kara radītās spriedzes samazināšanās ASV un PSRS starpā, tai sekojoša tikšanās Helsinkos.

Savienošanās epizode uz Zemes tika rūpīgi izmēģināta. Brīdī, kad abi satikās starpkuģu koridora centrā, Ārmstrongs viltīgi piemiedza aci un teica: „Pulkvedis Ļeonovs, ja nemaldos?” Šo joku var saprast tikai tas, kas ir labi pazīstams ar Āfrikas pētnieka Livingstona biogrāfiju.

Citi Mēness lidojumu projekti.

Pie aparātiem no sērijas "lidojošais spārns" strādāja jau brāļi Horteni un vispār tikai Vācijā vien bija vesela kaudze tādu projektu (skat. Dītera Heinca un Herviga Rodes 3 sējumu darbu par vācu eksperimentālajām lidmašīnām, ir dabūjams vāciski un krieviski).

Arī PSRS bija divi Mēness raķešu projekti, kas nenonāca līdz realizācijai - vienu sasteidza (rezultāts - avārijas palaižot un intereses zudums par tālāko projekta gaitu), otrs vispār tālu netika.