Apollo.
Tā bija amerikāņu Mēness sasniegšanas kosmiska programma, kā arī tā sauca katru no programmas pilotējamiem kosmosa kugiem lidojumiem uz Mēnesi.
Apollo projekts (1967.-1972.g.)6
57
1
Apollo misiju politiskais konteksts.
ASV lēmumam sūtīt uz Mēnesi cilvēkus bija stipri ideoloģiska nokrāsa. Krievi jau bija palaiduši ZMP un Gagarinu kā pirmo cilvēku kosmosā, tādāļ amerikāņi gribēja izdarīt vēl ko pārāku. 1961.gadā neilgi pēc Gagarina lidojuma ASV prezidents Džons Kenedijs paziņoja, ka līdz desmitgades beigām amerikāņiem jānosūta cilvēks uz Mēnesi un jānogādā tas arī atpakaļ. Ar milzīgām pūlēm un lieliem finanšu tēriņiem tas arī tika izdarīts. Amerikāņi uzlēca augstāk paši par savu dibenu.
Apollo kuģu tehniskais raksturojums.
Parasti Apollo tipa kosmosa kugi sastāvēja no diviem blokiem, precīzāk - varētu pat teikt, ka no diviem atsevišķiem kugiem: - orbitālā bloka (OB) 3 astronautu lidojumam pa trasi Zeme - orbīta ap Mēnesi - Zeme. OB masa ap 30 t; - ekspedīcijas bloka (EB) 2 astronautu nogādāšanai no OB uz Mēness virsmu un atpakaļ.
EB masa ap 15t." Ka nesējraķeti lidojumiem līdz Mēnesim izmantoja Saturn-5. Lidojumos pa zemu eocentrisko orbītu bez EB un ar samazinātu degvielas krājumu OB masa bija tikai ap 15 t, un tad izmantoja nesējraķeti Saturn-1B.
Reklāma
Apollo misijas (1967.–1972.g.).
Tās sākās 1967.gadā ar Apollo-1 neveiksmīgo lidojumu un turpinājās līdz 1972.gadam. Pa to laiku uz Mēness pabija 6 ekipāžu 12 astronauti. Bija vēl arī septītā – Apollo-13 neveiksmīgā misija. Visas tās bija saistītas ar cilvēku nogādāšanu uz Mēness.
Apollo–1 līdz Apollo-6.
Ar pirmajiem 6 Apollo tipa kosmosa kugiem tika veikti tikai bloku un nesējraķešu bezpilota izmēginājumi. Apollo-1 kuģis cieta avāriju, un tā bija pirmā NASA avārija. Tas notika 1967.gada 27.janvārī mācību laikā, kad īssavienojuma dēļ aizdegās, avarēja un bojā gāja visi trīs astronauti – V.Grisoms, E.Vaits un R.Čafijs.
Apollo-7.
Ar šo kugi 1968.gada 11.-22.oktobrī tika veikts pirmais pilotējamais OB izmēginājums. Kugis astronautu V.Širra, D.Eizela un V.Kaningema vadība apriņķoja Zemi pa orbītu.
Reklāma
Apollo-8.
Pirmais Apollo tipa kugu apriņķojums ap Mēnesi. Notika 1968.gada 21.-27.decembrī. Astronauti: F.Bormens, Dž.Lavels un V.Anderss. Kugis veda sev līdzi tikai OB.
Apollo-8 un NLO.
Pirmā lidojuma laikā ekipāžas locekļi ieraudzīja spilgti mirdzošu diskveidīgu objektu, kas lidoja ar ātrumu 11 000 km/st. Visas Apollo-8 vadības sistēmas un navigācijas ierīces pēkšņi pārstāja darboties. Drīzumā uzradās vēl viens cits spilgti mirdzošs diskveidīgs objekts, kas pēc izmēriem bija daudz lielāks par iepriekšējo. Astronautiem sākās spēcīgas galvassāpes un arī sāpes krūtīs, trīcēja rokas, bija grūti elpot, sākās halucinācijas. Pēc 11 minūtēm un 11 sekundēm mirdzošais disks pazuda un sliktā astronautu pašsajūta līdz ar to.
Apollo-9.
Ar šo kosmosa kugi gaisā pirmo reizi tika pacelti abi bloki - gan orbitālais bloks (OB), gan arī ekspedīcijas bloks (EB). Lidojums notika 1969.gadā 3.-13.martā. Astronauti: Dž.Makdivits, D.Skots un R.Šveikarts. Kugis apriņķoja tikai Zemi.
Apollo-10. Šis kosmosa kugis pirmo reizi apriņķoja Mēnesi kopā ar abiem blokiem - orbitālo bloku (OB) un ekspedīcijas bloku (EB). Lidojums notika 1969.gadā no 18.-26.maijam. Kugis apriņķoja Mēnesi.
Reklāma
Apollo-11.
Šis amerikāņu kosmosa kugis pirmo reizi cilvēces oficiālajā vēsturē 1969.gada 20.jūlijā nogādāja uz Mēness virsmas cilvēkus. Lidojums notika 1969.gadā no 16.-24.jūlijam. Uz Mēness virsmas ekspedīcija piezemējās koordinatēs 1oZ, 23oA, uzturējās 21 stundu un 36 minūtes, bet ārpus ekspedīcijas bloka (EB) - 2 stundas un 14 minūtes. Savāca 22 kg Mēness iežu paraugus.
Misijas apraksts.
Devās ceļā 1969.gada 16.jūlijā 12.32 pēc Griničas laika uz Mēnesi ar trim apkalpes locekļiem: kuģa komandieri Nilu Ārmstrongu, Eagle (Mēness modulis) pilotu Edvīnu Bazu Oldrinu un Columbia pilotu Maiklu Kolinsu. Starts. Pacelšanās norisa ar trijpakāpju nesējraķeti Saturn-5 no Floridas kosmodroma. Tās svars kopā ar degvielu bija 2910 t, garums – 111 m. Pēc plāna atdalījās pirmā pakāpe un avārijas izejas iekārtas, iedarbojās otrā pakāpe. Tāpat pēc plāna norisa otrās pakāpes atdalīšanās un iedarbojās trešā pakāpe. Noliktajā laikā raķete izgāja no Zemes orbītas, vadības un apkopes modulis (OB) atdalījās no Mēness moduļa un veica rotāciju. OB savienojās ar Mēness moduli, uz kuru pārgāja astronauti Ārmstrongs un Oldrins. Savukārt Kolinss palika OB. Nosēšanās uz Mēness. 17.jūlijā tika iedarbināta raķete, lai ekspedīcija varētu tuvoties Mēnesim. Atdalījās trešā pakāpe. Atdalījās Mēness modulis jeb ekspedīcijas bloks (EB) un sāka nolaisties uz Mēness virsmas. 20.jūlijā 20.17 pēc Griničas laika modulis nolaidās uz Mēness virsmas. Uz Mēness virsmas izkāpa divi: Ārmstrongs (pavadīja tur 2 stundas un 13(14?)minūtes) un Oldrins (pavadīja tur 1 stundu un 41 minūti).
Astronautu darbība uz Mēness virsmas tika filmēta ar kameru, kas bija piestiprināta pie nolaišanās iekārtas. Kā pirmos savāca ārkārtas paraugus, lai nodrošinātos gadījumam, ja misiju nāktos steigšus pārtraukt. Kosmonauti uz Mēness virsmas novietoja piemiņas plāksni un ASV karogu (tas apgāzās, kad modulis sāka pacelties), uzstādīja zinātniskos instrumentus, fotografēja, vāca iežu un grunts paraugus, kā arī sazinājās ar ASV prezidentu Ričardu Niksonu uz Zemes. Pasīvās seismisko instrumentu ierīces darbojās 21 dienu, vācot informāciju par meteorītu triecieniem un mēnestrīcēm.
Uz Mēness tika atstāti dažādi instrumenti, ieskaitot seismometru. Tādējādi 66 gadus pēc brāļu Raitu lidojuma cilvēki beidzot izkāpa uz Mēness! Starts no Mēness. Tas tika realizēts 21.jūlijā 17.54 pēc Griničas laika ar EB pacelšanās iekārtas palīdzību. Nolaišanās iekārta kalpoja kā starta platforma. EB atkal savienojās ar OB, uz kuru pārgāja abi Mēness apmeklētāji. Mēness modulis atdalījās un tika iedarbināta OB raķete, kas ievadīja kosmosa kuģi atgriešanās trajektorijā. 22.jūlijā astronauti pārgāja uz vadības moduli Columbia. 24.jūlijā vadības modulis atdalījās no apkopes moduļa un iegāja Zemes atmosfērā. Atvērās izplētnis un modulis Columbia nosēdās Klusajā okeānā, kur to savāca ASV kuģis. Nils Ārmstrongs par izkāpšanu uz Mēness teica savu slaveno frāzi: „Tas ir viens mazs solītis cilvēkam, bet gigantisks lēciens visai cilvēcei.”
Apollo-11 un NLO.
Kopš misijas sākuma to pavadīja divi NLO. Abi astronauti, kas izkāpa uz Mēness virsmas, redzēja tur „lielus nezināmus mehānismus.” Kinofilmās, ko Oldrins uzņēma Mēness orbītā, kadros iemūžinātas divas spīdošas lodes – viena liela un viena maza, kas te saplūda kopā, te atkal atdalījās viena no otras. Pēc astronautu teiktā, kad no Zemes līdz Mēnesim bija pārvarēta ceturtdaļa visa ceļa, Apollo-11 pavisam tuvu pielidoja trīs nezināmi objekti, kuru iluminatoros bija „redzamas citplanētiešu ēnas.”
Kad Apollo-11 nosēšanās modulis sāka nolaisties uz Mēness virsmas, trīs 15–30 m diametrā lielas lodes piezemējās uz krātera malas un no tām iznāca būtnes pieguļošos kostīmos. Tas viss tika nofotografēts un nofilmēts.
Masoņa Baza Oldrina darbība. 1969.gada 21.jūlijā misijas Apollo-11 ietvaros viņš kļuva par otro cilvēku, kas spēris kāju uz Mēness pēc Nila Ārmstronga. Uz Mēness nogādāja Senās Skotijas brīvmūrnieku statūtus. Tādējādi norādīja par lielo interesi, ko masoņi veltīja kosmiskajiem pētījumiem.
Šaubas par misijas ticamību.
Šaubas par "inscenējumu" radās sakarā ar ASV karoga fotogrāfiju. Karogs nav trauku lupata un viņam pat bezgaisa telpā jāizskatās respektabli, tapēc karogā tika ievilkta stieple, kas rada ilūziju, it kā karogs plivinātos. Bez tam vieglā karoga vibrācija esot palikusi pēc saskarsmes ar kosmonautu.
Kā otrs no argumentiem kalpoja tas, ka Mēness pētnieku apavu rievainās zoles atstāj parāk asus nospiedumus. Tomēr krievu lunohodu atstātās pēdas tika filmētas un bija tikpat asas. Sazvērestības teoriju veidotāji nerimstas. Klīst baumas, ka izkāpšana uz Mēness filmēta Area-51. 22 kilogrami Mēness iežu patiesībā esot atvesti no Antarktīdas.
Ekspedīcijas vārdā nosaukta ala Namībijā kurā sanu bušmeņi uzzīmējuši senākos alu zīmējumus Āfrikā - "Apollo-11." To vecums - apmēram 27 000 gadu.
Tev patiks šie raksti
