Latvijā ar katru gadu alus patēriņš pieaug, taču mēs vēl neesam tie, kas gadā izdzer visvairāk alus. Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pētījums, tad lielākais alus patēriņš starp Eiropas valstīm uz vienu cilvēku gadā ir Čehijā, kur tas sasniedz 160 litrus, savukārt Latvijā tas ir 61 litrs. Tāpat mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, kur alus patēriņš ir attiecīgi 81 un 86 litri gadā.
Visās Baltijas valstīs alus patēriņš ir izteikti sezonāls, tāpēc vasaras mēnešos šī dzēriena pārdošanas apjomi var palielināties pat trīs reizes, bet aukstās vasarās – samazināties. Tomēr ne vienmēr aukstais laiks ietekmē alus patēriņu. Piemēram, aizvadītajā gadā vasara bija samērā vēsa, taču atsevišķiem alus ražotājiem tas netraucēja sasniegt kārtējo rekordu, tostarp arī A/S „Aldaris”. Tomēr ne visiem veicas tik lai, kā ieplānots.
Kamēr lielie alus ražošanas uzņēmumi gavilē, mazie alus darītāji ir noskaņoti visai skeptiski un uztraucas par ar vien lielāku ārzemnieku dominēšanu, jo pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs ir samazinās vietējo īpašnieku mazo un vidējo alus darītavu skaits un aizvien vairāk dominējošie Baltijas alus sektorā kļūst Zviedrijas, Somijas un Dānijas investori. "Baltic Beverages Holding" (BBH) grupai un "Olvi" pieder alus darītavas visās trijās Baltijas valstīs. "Baltic Beverages Holding" grupā ietilpst A/S "Aldaris", savukārt "Olvi" grupai pieder A/S "Cēsu alus", bet Dānijas "Royal Unibrew" – A/S "Lāčplēša alus" un A/S "Līvu alus". Tirgotājiem un patērētājiem tas nozīmē tikai vienu, visticamāk, tuvākajā laikā būs jūtama nozīmīga šīs grupas ietekme alus tirgū. Ja līdz šim tirgū vēl bez lielākās alus darītavas A/S “Aldaris” ietekmi radīja arī A/S “Cēsu alus” –, tad turpmāk būs jārēķinās arī ar trešo ambiciozo tirgus dalībnieku.
Alus
Alus ir viens no pasaulē vecākajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas, iespējams, tika darīts jau 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tas pieminēts gan senās Ēģiptes un Mezopotāmijas vēstures avotos, gan pašos senākajos šumeru tekstos.
Paša vienkāršākā alus darīšanai vajadzīgas tikai trīs izejvielas - ūdens, iesals un apiņi. Tās pārtop par alu galvenajā alus darīšanas fāzē, ko sauc par fermentāciju. Šī procesa gaitā ierauga mikroorganismi sašķeļ izdiedzēto graudu cukuru, kā rezultātā rodas etilspirts un gāzveida oglekļa dioksīds. Tas notiek ar divu iesala sastāvdaļu - nitrogēna un fosfora, palīdzību. Aptuveni puse cukura pārtop etilspirtā, bet otra puse izdalās no šķidruma kā gāzveida oglekļa dioksīds.
Trīs galvenās alus izejvielas
Iesals
Dabīgā ciete ir galvenais fermentācijas materiāls, kas nosaka alus raksturīgākās īpatnības. Pats izplatītākais cietes avots, kas tiek izmantots alus brūvēšanā, ir diedzēti graudi. Graudi tiek turēti ūdenī, līdz tie sākt dīgt, un tad kaltēti. Dīgšanas procesā graudos rodas enzīmi, kas pārvērš graudu cieti fermentējamā cukurā.
Apiņi
Apiņi ir kaņepju dzimtas ģints ar zinātnisko nosaukumu Humulus lupulus. Alus darīšanā tiek izmantotas apiņu čiekurveida ziedkopas, kuru sastāvā ietilpstošās eļļas un skābes piešķir alum tā neatkārtojamo garšu. Gatavajā dzērienā apiņu vieglo rūgtumu un savdabīgo aromātu līdzsvaro iesala saldenums.
Ūdens
Uzvārot ūdeni kopā ar iesalu un apiņiem, alus darītāji iegūst cukurotu, rūgteni saldu šķidrumu, kas tiek dēvēts par misu. Ūdens ar zemu minerālvielu saturu piešķir alum tīkami maigu garšu. Ja ūdenim piemīt augsts kalcija sulfāta saturs, kalcijs padara alu dzidrāku, bet sulfāti akcentē tā apiņu garšu.
Citas sastāvdaļas
Lai piešķirtu alum īpašu garšu, aromātu un krāsu, alus darīšanas procesā tiek izmantotas arī citas sastāvdaļas - dažādi augi, augļi un/vai garšvielas.
Alus darīšanas process:
Graudu diedzēšana: graudi tiek iemērkti ūdenī un izdiedzēti, tad kaltēti.
Misas iegūšana/filtrēšana: iesals tiek uzkarsēts, kā rezultātā atbrīvojas enzīmi, un graudu ciete pārvēršas cukurā. Filtrēšanas rezultātā tiek iegūta misa.
Apiņu pievienošana un vārīšana: misu vāra kopā ar apiņiem nerūsošā tērauda vai vara traukā. Maisījums tiek atdzesēts un tad?
Fermentācija: tiek pievienots ieraugs, kas pārvērš cukuru etilspirtā un oglekļa dioksīdā. Gāze tiek novadīta, un traukā paliek procesa galaprodukts jeb jaunalus.
Filtrēšana: alu novieto vēsā vietā un pirms iepildīšanas mucās filtrē.
A/S „Aldaris” vēsture
1865. gadā Rīgas priekšpilsētā Sarkandaugavā pie Daugavas pietekas, bavāriešu alus darītājs Johans Dauders (Johannes Dauder) nodibināja alusdarītavu ar nosaukumu Waldschlosschen. Johans Dauders izveidoja alus darītavu atbilstoši labākajām alus darītavām Eiropā. Tehnoloģija jaunizveidotajā alus darītavā bija labāka salīdzinot ar jau eksistējošām alus darītavām Rīgas Ķimelis un Kuncendorf. Alus darītavas produktivitāte izauga par 5 milijoniem litru 1890. gadā. Alu pārsvarā ražoja pašmāju tirgum un mazliet no tā eksportēja un Krieviju.
1897. gadā tika uzcelta fon Bingeru villa, tagadējā Daudera muzeja ēka. Šī celtne joprojām ir viena no krāšņākajām Rīgā. 1899. gadā Waldschlosschen alus darītava saražoja 185 tūkstošus hektolitru alus, un tika izmantoti 36 vilcieni, lai eksportētu saražoto alu uz Krieviju. Tolaik alus darītava ražoja piecas alus šķirnes: Kabineta, Minhenes, Pilzenes, Marta un Porteri. Tika ražots arī bezalkoholiskais alus. 1900. gadā alus darītava tika rekonstruēta un jau 1905. gadā tā kļuva par akciju sabiedrību. Waldschlosschen bija lielākā alus darītava Latvijā; tā bija pazīstama visā Eiropā, un bija arī viena no galvenajām alus darītavām, kas ražoja alu Krievijai. 1906. gadā vairāk kā 100 alus darītāju apmeklēja Eiropas Alus darītāju Kongresu; starp tiem bija arī alus darītava Waldschlosschen.
1937. gada aprīlī tika nodibināta valsts akciju sabiedrība Aldaris ar pamatkapitālu 4 miljoni latu un 40 tūkstošiem akciju. Jēkabs Spilve, pirmais Aldaris direktors, veicināja jaunās alus darītavas nodibināšanu. Tika nopirktas alus darītavas Iļģuciems un Tanhaizera. Aldaris norādīja, ka jaunā kompānija ražos: alu, porteri, iesalu, minerālūdeni un augļu limonādes. Visas iekārtas atbilda to laiku tehniskajām prasībām.
1937. gadā tika saražoti 4,2 miljoni litru alus. Līdz 1941. gadam Aldaris ražoja Aldara Gaišo, Aldara Tumšo un Tumšlāsi. Pēc Otrā Pasaules kara Aldaris saglabāja savu reputāciju un joprojām bija pazīstama alus darītava, kas ražoja augstas kvalitātes alu.
Viens no svarīgākajiem notikumiem Aldarim bija 1992. gadā, kad Aldaris kļuva par Latvijas - Zviedrijas - Somijas savienības locekli (Baltic Beverages Holding). BBH ir investējusi 90 miljonus Zviedru kronu alus darītavas tehnoloģijas rekonstrukcijā un darbinieku kvalifikācijas celšanā.
Mūsdienās uzņēmums ir daļa no Carlsberg Grupas, kas ir viens no lielākajiem alus ražotājiem pasaulē. Alus darītava atrodas Rīgā, un tajā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, kam vasarā pievienojas vēl ap 150 sezonas strādnieku. Tādējādi Aldaris ir lielākā alus darītava Latvijā un viena no lielākajām Baltijas valstīs.
Reklāma
Aldara produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērieni - alus, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Populārākie ir tādi zīmoli kā Aldara Luksus, Aldara Zelta un Carlsberg, kā arī Vichy un ZIP.
Produkcijas teicamo kvalitāti apliecina ne vien starptautiskās godalgas, bet arī gadu gaitā iemantotā patērētāju uzticība. Tālab Aldaris nepārtraukti pilnveidojas un attīsta jaunus produktus, pielāgojoties patērētāju vēlmēm un jaunākajām tirgus tendencēm.
A/S „Aldaris” kā viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem uzņēmumiem Latvijā nevar būt atrauts no Latvijas ekonomikas un sabiedrības. Būt līderim ir ne tikai gods - šis statuss uzliek arī pienākumu rūpēties par valsts un sabiedrības labklājību. Tāpēc A/S „Aldaris” tradicionāli ir viens no lielākajiem ziedotājiem un sponsoriem, aktīvi atbalstot sportu, mākslu un kultūru, kā arī dažādas sociālās palīdzības programmas. A/S „Aldaris” ir ilggadējs Latvijas Hokeja federācijas sponsors, viens no trim 2008. gada Vislatvijas Dziesmu un deju svētku sponsoriem. Regulāru atbalstu saņem arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, bērni internātskolās, programmas cīņai pret jauniešu atkarībām u.c. Protams, nav iespējams palīdzēt visiem, tāpēc A/S „Aldaris”, izvēloties palīdzības saņēmējus, vadās pēc principa, lai ar konkrēto ziedojumu tiktu veikts labums iespējami lielākam cilvēku skaitam. Galvenais uzņēmuma guvums no labdarības akcijās ir apziņa par ieguldījumu sabiedrības labklājībā un došanas prieks. Kā arī uzņēmumam ir dažādas akcijas, piemēram, pērc “Aldara gaišo” desmitpaku un līdzi nāk Aldara lukturītis.
Misija
Tuvināt cilvēkus, sniedzot viņiem atspirdzinājumu, baudu un izklaidi sociāli atbildīgā veidā.
Vīzija
Balstoties uz mūsu darbiniekiem, zīmoliem un sinerģiju, būt pārliecinošiem līderiem ikvienā zīmoloto produktu kategorijā vai pakalpojumu sfērā, kurā esam nolēmuši konkurēt.
Carlsberg Grupa
Kopš 2008. gada Aldaris ir kļuvis par daļu no Carlsberg Grupas - lielākā alus ražotāja Ziemeļeiropā un Austrumeiropā un viena no lielākajiem pasaulē. Jaunais reģionālais sadalījums paredz, ka turpmāk Aldaris būs viena no Carlsberg Ziemeļeiropas reģiona alus darītavām, paverot uzņēmumam jaunas sadarbības iespējas
