Alus vēsture0

Alus ir viens no vecākajiem pasaules dzērieniem. Zinātnieki uzskata, ka alus ir radies nejauši. Alus ir labības produkts. Pateicoties maizes pagatavošanai, iespējams, ir cēlies arī alus. Viena no versijām vēsta, ka maizīte traukā atstāta zem klajas debess, un, uzlīstot lietum, tā izmirkusi. Pēc kāda laika cilvēciņš remdējis slāpes no trauka un patīkami apreibis. Daži zinātnieki uzskata, ka pirmais alus pasaulē radās nejauši no salda medus dzēriena.
Ir vēsturiski pierādīts, ka jau 3000 g. p.m.ē. Ēģiptē tika gatavots alum līdzīgs dzēriens no graudu iesala. Dažkārt reibinošo dziru piedēvēja dievam Ozīrisam. Hieroglifi vēsta, ka būvējot piramīdas, strādnieki graudu maizi sajauca ar ūdeni un veidoja reibinošu dziru. Vecākā alus darītava tika atrasta Nefertiti templī (datēta 15.-14. gadsimts p.m.ē.). Pirmo alus nodokli pasaulē ieviesa Ēģiptes valdniece Kleopatra.
Starp divām upēm dzīvojošās Šumeru ciltis alu darinājušas jau 7000 gadus p.m.ē.. Kā liecina uzraksti māla plāksnītēs (datēti 3000 gadus p.m.ē.), kāds Šumeru cilts alus darītājs vārdā Lagaš divu mēnešu laikā iepircis 300 tonnas miežus. Šumeru ciltīm alus ražošana bija tik populāra, ka viņi sāka pielūgt alus dievu vārdā Ninkasi. Vācu arheologs E. Hubers atrada akmenī kaltas 15 alus receptes, kuras viņam izdevās pagatavot mūsdienās.
Agrāk alu lietoja tikai nabadzīgi cilvēki. Ir zināmi fakti, ka nabagi graudus košļāja mutē, kā rezultātā, pateicoties siekalām, tika sekmēta alus rūgšana. Pateicoties savvaļas bitēm ļoti strauji attīstījās alus ražošana izmantojot medu. Latvijā šādu alu sauca par „miestiņu” jeb „medalu”. Krievijā tika ražots kaut kas līdzīgs ar nosaukumu „medovuha”.
Daudzu savstarpēju karu rezultātā alus gatavošanas tradīcijas milzīgā ātrumā izplatījās pa visu pasauli. Alus ir salīdzinoši viegli pagatavojams apreibinošs dzēriens, tāpēc sākotnēji Eiropā to lietoja tikai nabadzīgi cilvēki, tomēr drīzumā alus kļuva par augstākās sabiedrības iecienītu dzērienu. Agrāk alu ražoja gandrīz katrs zemnieks. Čehijā alus kvalitāti pārbaudīja to izlejot uz koka taburetes, pēc tam aldaris ādas biksēs sēdās virsū taburetei. Ja ceļoties kājās taburete pielipa pie dibena, tad alus bija uzskatāms par labu, ja nepielipa, tad aldaris un viņa alus tika uzskatīti par sliktiem. Luvrā tiek glabāts stabs, kurš tika atrasts Babilonijas vietā. Uz staba ir uzraksts, kas vēsta par bargu sodu tam alus darītājam, kurš pagatavos nekvalitatīvu alu. Babilonijā par nekvalitatīva alus radīšanu aldari nogalināja. 1516. gadā Vācijā, tika izdots likums par alus tīrību, kurā tika minēts, ka alu var pagatavot tikai no tīra ūdens, graudu iesala un apiņa. Īsti alus darītāji šo likumu ievēro arī mūsdienās.