Alus
Alus ir pasaulē vecākais un populārākais vāji alkoholiskais dzeriens. Alu iegūst, raudzējot cukuru ar cieti saturošu masu no mieziem un veidojot iesalu. Alu var gatavot arī no kviesiem, kukuruzas, risiem un citiem augiem, kaut gan visbiežāk gatavo tieši no miežiem.
Vēsture
Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie sumeri, egiptiesi un mezopotamiesi. Izejvielu dažādības dēļ iegūtā alus garša, krāsa un konsistence var būt pilnīgi atšķirīga.
Sastāvdaļas
Saskaņā ar Vācijas 1516. gada tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiniem un udens bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu.
Tā kā alus galvenokārt sastāv no ūdens, tad ūdens avots un ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte. Retās lauku sētās pēc senām tradīcijām alu brūvē vēl šodien, un šīs tradīcijas parasti manto ģimenes ietvaros, līdz ar to katrā sētā, kur alu brūvē, tas ir atšķirīgs. Par alus dabiskumu lielā mērā liecina īss derīguma termiņš.
Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni (piemēram, islande) alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus.
