1940os Kalašņikovs bija jauns kareivis Padomju armijā. Būdams slimnīcā pēc tam, kad tika ievainots Otrajā pasaules karā, viņš brīvajā laikā sāka veidot ieročus. 1947. gadā viņš izveidoja šauteni, ko nosauca par Kalašņikova Automātu. Mēs to pazīstam kā AK-47.
Redziet, Mihailam un viņa biedriem bija apnikušas šautenes, ko lietoja Sarkanajā armijā, viņi visi piekrita, ka tās nekam neder.
AK-47 izrādījās viena no apbrīnojamākām lietām, kas šauj lodes. Tas spēja izturēt daudz ļaunprātīgas izmantošanas – sākot ar iemešanu upē un beidzot ar stobra piebēršanu ar smiltīm – un tas tik un tā strādāja kā jauns. To bija viegli ražot un viegli izmantot. 1949. gadā tas kļuva par Padomju Savienības oficiālo ieroci.
Šodien tā ir pati populārāka šautene pasaulē. Kopā ar ķīniešu pakaļdarinājumiem, tiek lēsts, ka pasaulē varētu būt ap 100 miljoniem AK-47, ko izmanto vairāk kā 60 valstīs.
Jā, ja jūs lasījāt par Tetri, tad jau zināt, kā šis beigsies. Ja jau 1984. gadā Padomju Savienība nemaksāja izgudrotājiem, tad 1947. gadā jau nu tiešām nemaksāja. Tāpēc komunisms nekam neder. Kalašņikovs tagad dzīvo vienistabas dzīvoklī un pārtiek no valsts pensijas.
Padomju Savienība tikai iedeva Mihailam nelielu bonusu, lai pateiktos par ieguldījumu kolektīvam. 1999. gadā Iževskas mašīnu darbnīca beidzot patentēja AK-47, kaut gan šis patents jau ir diezgan bezjēdzīgs, jo diez vai Taliban tagad sāks sūtīt maksājumus.