20. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli10
295
0
Pirmais pasaules karš
Pēc Sarajevā izdarītā atentāta Vīnē sāk domāt par militārām un diplomātiskām konsekvencēm pret Serbiju. Ķeizars Vilhelms II (1859-1941) pasaludina Vācijas impērijas beznosacījumu uzticību Austrijai kā savienības partnerei. Tajā pašā laikā Francija deklarē savu uzticību savienībai ar Krieviju. 31. Jūlijā Austroungārija un Krievija veic pirmos priekšdarbus kara uzsākšanai. Tam seko mobilizāccijas izsludināšana Vācijā. Ar vācu karaspēka ieiešanu Beļģijā un Luksemburgā iesākas karadarbība Pēc britu ultimāta Vācijai ar prasību nekavējoties atstāt šīs valstis, Lielbritānija piesaka karu Vācijai. Sākas Pirmais pasaules karš, gadsimta katastrofa. Tas beidzas pēc četriem gadiem – 1918. gadā, ar Vācijas, Austroungārijas un Turcijas sakāvi.
Revolūcija Krievijā – kādas dinastijas gals
Pēc masu streikiem galvaspilsētā Sanktpēterburgā, kuriem pievienojas arī daļa karaspēja, cars Nikolajs II (1868-1918) atkāpjas no troņa, un līdz ar to beidzas 400 gadus ilgusī charisma kundzība. Pilsoniskā valdība noturas dažus mēnešus, to vardarbīgi nomaina boļševiki Ļeņina (1870-1924) valdībā. Strādnieku un zaldātu padomju congress 8. Novembrī pieņem divus dekrētus un par jauno valdību ievēlē Tautas komisāru karš un jāiedala zeme krievu zemniekiem; šai nolūkā lielie zemes īpašnieki tiek ekspropriēti.
Reklāma
Vācijas ķeizars aiziet, nāk republika
Pēc Novembra revolūcijas Vācijā no troņa atkāpjas ķeizars Vilhelms II (Wilhelm II) (1859-1941).. 9. Novembrī parjauno reihskancleru iecēļ vairākuma sociāldemokrātu vadoni Frīdrihu Ēberu (Freidrich Ebert) (1871-1925). Pēc tam Filips Šeidemanis (Philipp Scheidemann) (1865-1939) proklamē Vacijas Republiku, bet divas stundas vēlāk Kārlis Lībknehts (Karl Liebknecht) (1871-1919), kreisi ievirzītās Spartaka savienības vadonis, pasludina Brīvo Sociālistisko Republiku. Vācijas revolucionāri nav vienisprātis par valsts politisko nākotni.
Versaļas miera līgums
Versaļas Spoguļu zālē tiek parakstīts miera līgums, ko sabiedrotie spēki sagatavojuši Vācijai. No Vācijas puses to paraksta Hermanis Millers (Hermann Muller) (1876-1931) un Johanness Bels (Johannes Bell) (1868-1949). Miera līgumu ar 440 paragrāfiem Vācijā uztver kā diktāta mieru ar kaunpilniem noteikumiem. Vācija zaudē daudzus apgabalus (piem., Elzasu un Lotringu), tai jāatdod visas kolonijas un jāmaksā reparācijas. Turklāt ir pants, kurā Vāciju vienu pašu vaino atbildībā par karu. Austrijai jāzaudē vēl vairāk apgabalu (arī Dienvidtirole), tāpat tiek atcelta pievienošanās Vācijai. 11. Augustā Veimāras nacionālā sapulce pasludina Veimāras Republikas satversmi.
Maršs uz Romu
Ta sir politisks šaha gājiens, kas paver ceļu uz Itālijas Ministru prezidenta vietu labēji radikālā grupējuma vadonim. 28. Oktobrī Benito Musolīni (Benito Mussolini) (1883-1945) kopā ar saveim melnās uniformās tērptajiem fašistiem iesoļo Itālijas galvaspilsētā Romā. Pēc šādas varas parades karalis Viktors Emanuels III (Viktor Emanuel III) (1869-1947) ieceļ viņu kārotajā postenī. Pēc attiecību saraušanas ar sociālistiem 1919. gadā viņš nodibina pats savu fašistisko partiju un gatavojas varas pārņemšanai.
Tev patiks šie raksti
