19. Martā uz Zemes kārtējo reizi būs iespēja novērot mēness pietuvošanos jeb „supermēnesnīca”, Zemes pavadonis pie mūsu planētas pietuvosies maksimāli tuvu, cik vien tas ir iespējams, kopš 1992. gada. Starp mēnesi un Zemi atstarpe būs tikai 356 500 kilometru.
Kā raksta izdevums Daily Mail, par „supermēneša” priekšvakaru internetā ir izplatījušās ziņas, ka „supermēnesnīca” var radīt nopietnas dabas katastrofas: pirmkārt tās būs zemestrīces un vulkānu aktivitāte visā pasaulē.
Jau, iepriekšējās mēness pietuvošanās reizēs (1955, 1974, 1992 un 2005 gados) meteorologi piefiksēja bīstamas dabas katastrofas, kas pēc tam radīja vairākas citas dabas katastrofas. Piemēram, spēcīgs cunami, kas nogalināja tūkstošiem cilvēku Indonēzijā un tajā reģionā dzīvojošos cilvēkus, kas notika tikai 2 nedēļas pirms mēness pietuvošanās Zemei, 2005. gada janvārī. Bet katoļu Ziemassvētku laikā (1974. gadā) ciklons „Tracy” izpostīja Austrālijas pilsētu Dārvinu.
Ne visi zinātnieki izjūt apokalipses sajūtas. Saskaņā ar Pīta Vīlera (no Starptautiskā radioastronomijas centra) teikto, ka zemestrīces un vulkānu izvirdumu nenotiks biežāk kā tas ir parasti ir uz mūsu planētas.
Vīleram piekrita Austrālijas astronoms Deivids Reneke. Zinātnieks ir pārliecināts – sazvērestību mīļotāji atradīs veidu, kā saistīt jebkuru piemērotu dabas katastrofu un arī „supermēnesnīcu” ar kārtējo kataklizmu, katastrofu un pat ar apokalipsi.
„Ja Jūs pielietosiet pietiekami daudz pūļu, tad Jūs varat jebkuru dabas katastrofu saistīt ar jebkuru debess ķermeni – ar komētu, ar planētu, ar sauli”, - teica Reneke, atgādinot par neseno „planēšu parādi”, no kuras arī gaidīja katastrofu visā saules sistēmā.
Kārtējo mēness pietuvošanos Zemes virsmai, zinātnieki visticamāk to uzskata par noderīgu zinātnei. Pēc ilgstošas pavadoņa uzraudzības būs iespēja labāk saskatīt mēness zemes struktūru.
