15 fakti par gaisu3

Kurināmais, ko izmanto māju apkurei, satur sēru. Sadedzinot 1 kg ogļu, gaisā izdalās aptuveni 10 g sēra.

Dedzinot naftu, ogles un dabasgāzi, karstumā gaisā savienojas slāpeklis un skābeklis, veidojot gāzes – slāpekļa oksīdus. Automašīna, nobraucot 1 km, gaisā izdala aptuveni 2 g slāpekļa oksīdu, autobuss – 13 g.

Viens auto gadā vidēji izdala 800 kg oglekļa oksīda, arī svinu un patērē aptuveni 4 tonnas skābekļa.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta speciālisti, veicot pētījumu par svina daudzumu policistu asinīs, konstatēja, ka Salaspils policistiem tas bija četras reizes mazāks nekā Rīgas policistiem

Gāzes savienojas ar gaisā esošajiem ūdens pilieniem un veido skābes: sēra dioksīds – sērskābi, slāpekļa oksīdi – slāpekļskābi. Tie nokrīt uz zemes lietus vai sniega veidā. Tā dēvētie skābie lieti nav nekas cits kā gaisa piesārņojums, kas lielā koncentrācijā var izraisīt apdegumus, nodarīt postījumu dabai, bojāt apģērbu, apavus, ēkas (izraisot kaļķakmens eroziju), veicināt dzelzs un tērauda koroziju u.c.

Rīgā vislielākais piesārņojums ar sēra dioksīdu ir Āgenskalnā un Torņakalnā, pēc tam Mežaparkā, kam seko Vidzemes un Latgales priekšpilsēta. Daudz sēra gaisā izmet lielie pasažieru kuģi un tankkuģi, kas kursē Rīgas ostās, tomēr kopumā līdz šim spēkā esošie normatīvi nav pārsniegti. Sēra dioksīda koncentrācija ir augstāka ziemā – apkures sezonā.

Slāpekļa dioksīds stipri pazemina redzamību un piešķir pilsētas gaisam raksturīgu brūnu nokrāsu. Tā kaitīgā iedarbība galvenokārt saistīta ar elpošanu un augu bojājumiem, vairāk cieš skuju koki. Pērn Rīgas centrā, īpaši Vecrīgā, arī Imantā, slāpekļa dioksīda koncentrācija vairākkārt pārsniegusi noteikto robežlielumu.