Tavu dzīvi var mainīt jebkurš tavs lēmums. Nav jārunā par mistisko "Tauriņa efektu", lai saprastu to, ka reizēm viens mazs lēmums var mainīt visu tavu dzīvi. Un tā tas nenotiek tikai ar mums. Reizēm 1 mazs lēmums var ietekmēt ne tikai viena indivīda dzīvi, bet lielus vēsturiskos notikumus. Par 14 šādiem lēmumiem varēsi izlasīt šajā rakstā.
Mārtins Luters Kings improvizēja "Man ir Sapnis"
Ja ir, kāda Mārtina Lutera Kinga juniora frāze, ko pazīst visā pasaulē, tad tā ir "Man ir sapnis". Šī rindiņa ir daļa no spēcīgas un iedvesmojošas runas par cilvēktiesībām, kuru Mārtins Luters Kings juniors veica 1963. gadā pretī Linkolna memoriālam. Tajā Kings stāstīja par savu nākotnes vīziju, kas iekļāva rasu harmoniju, veidoja rāmi ap savu sapni. Tajā pat laikā, oriģināli viņa runā nebija jābūt runām par sapņiem. Kingam bija uzrakstīta un saplānota vesela runa, bet kad Mahālija Džeksone (populāra gospeļu dziedone) auditorijā izkliedza, lai KIngs pastāsta par sapni, Kings uzsāka improvizēt. Viņš sāka runāt no sirds nevis papīra un šādā veidā tika izveidots viens no labākajiem publiskās runas piemēriem ASV vēsturē.
Staņislavs Petrovs viens pats izglāba pasauli no Kodolkara
Visi pasaulē ir pateicību parādā Staņislavam Petrovam, taču retais zina kaut viņa vārdu. Ja nebūtu Petrova, gandrīz noteikti sāktos karš starp PSRS un ASV, kurš iznīcinātu cilvēci. 1983. gada 26. septembrī Petrovs strādāja savu darbu, kurā viņam bija jānovēro padomju agrīnās brīdināsanas sistēma. Atsevišķi sensori pēkšņi sāka norādīt to, ka ASV ir izšāvusi vairākas raķetes PSRS virzienā. Petrovam būtu jāveic viņa pienākums uzsākt darbus pie atbildes šāviena, taču viņam šķita, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc kavējās ar ziņošanu saviem priekšniekiem, zinot, kādas sekas cilvēcei tas nestu. Pēc brīža pierādījās, ka sensoros bija iemetusies kļūme. Tādējādi Petrovs neizpildot savus pienākumus ne tikai glāba PSRS, bet visu cilvēci no kodolkara.
Mēles atstāšana aiz zobiem paglābj no Kodolkara
1999. gadā Klindona valdības laikā ASV nonāca tuvu tam, lai uzsāktu karadarbību ar Ziemeļkoreju. Ziemeļkoreja bija uzsākusi programmu, lai varētu ražot kodolieročus. Ja ne viena vīra spēja paturēt mēli aiz zobiem, tad iespējams karš būtu sācies. Aizsardzības sekretārs Viljams Perijs ziņoja Blam Klintonam par iespējām kā apurēt Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Viena no opcijām bija stratēģiski nobumbot kodolrūpnīcas, kaut kas, kas Perijaprāt būtu veiksmīgi, taču visticamāk izraisītu karu. Viņš neatklāja šo plānu Klintonam, nojaušot, ka tas tiktu realizēts. Pāris dienas vēlāk tika atrasts mierīgs risinājums.
Badija Hollija vēlme izmazgāt veļu mainīja mūzikas vēsturi
Viens no mūzikas bēdīgi slavenākajiem notikumiem notika 1959. gada 3. februārī, kas tiek saukts arī par "dienu, kad mūzika nomira." Šajā dienā Badijs Hollijs, Ričijs Valenss un Dž. Pī. "The Big Bopper" Ričardsons gāja bojā, kad viņu mazā lidmašīna avarēja Aiovā. Kā izrādījās viņi lidoja tikai steigas dēļ un, kāda dīvaina Hollija lēmuma dēļ. Viņi visi jau, kādu laiku atradās ceļā un sāka pietrūkt tīras veļas. Viņiem bija jādodās ar autobusu uz nākamo šovu Minesotā, taču Hollijs ļoti vēlējās tīru apakšveļu un tāpēc pārliecināja pārējos biedrus doties uz Mineostu ar lidmašīnu, lai viņi ierastos agrāk un viņs varētu izmazgāt visiem veļu. Vēlme pēc tīras veļas izrādījās nāvējoša.
Kokuras pilsētu no atomuzbrukuma glāba mākoņi
Neskaoties uz lielo vēsturisko nozīmi Hirosimas un Nagasakī bumbošana nebija sevišķi detalizēti plānotas. ASV varas iestādes pat nebija pilnīgi pārliecinātas par to vai izmantos atomieročus, līdz brīdim, kad tie jau bija nomesti. Un pirms bumbošanas potenciālo bumbojamo pilsētu saraksts nebija mazs. ASV bija vienalga, kuras tieši pilsetas bumbot, jo bija skaidrs, ka pēc tam, kad Japānas imperātors un viņa padomnieki redzēs šī varenā ieroča radītās sekas, sekos kapitulācija. Oriģinālajā plānā viena no primārajām pilsētām ko bumbot bija Kokura, bet jauns apkalpes loceklis, vārdā Kermits Bīhens izlēma, ka ir pārāk mākoņains, lai pilnībā pārredzētu Kokuru, tāpēc atsauca šo uzbrukumu. Tiesa cik daudz laimes tas deva Kokurai, tik daudz nelaimes Nagasakī, kas bija sekundārā izvēle.
Hanibāls radīja kara zaudējošo lavīnu, kad uzsita pa sniegu ar savu spieķi
Hanibāls Barka ir slavens Kartāgas militārists, kurš veda kara ziloņus pāri Pirenejiem un Alpiem uz Romu. Viņa neveiksmes šajā karagajienā ir bēdīgi slavenas, bet tādu varēja nebūt ja ne viens sitiens, ko viņš veica ar savu spieķi. Kad armija devās pāri Alpiem, Hanibāla armiju sagaidīja pamatīgs putenis, kas viņus nobremzēja. Kad Hanibāls vēlējās pierādīt, ka zeme pa kuru kustās armija, joprojām, ir cieta, Hanibāls uzsita pa pamatīgu kupenu ar savu spieķi. Tas uzsāka lielu lavīnu, kas iznīcināja nozīmīgu daļu Hanibāla armijas.
Gavrilo Princips un nepareizs pagrieziens izraisīja 1. Pasaules Karu
Ja mācījies vēsturi, tad zināsi, ka viens no galvenajiem kara cēloņiem bija bosniešu militārista Gavrilo Principa veiktā kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavība. Vēstures grāmatās gan reti piemin, ka atentāta mēģinājums notika jau ātrāk. Sākotnējais plāns bija uzspridzināt Franci Ferdinandu ar bumbu, viņa mašīnā parādes laikā. Taču bumba sprāga aizkavēti un kroņprincis izbēga bez nopietnām traumām. Taču vēlāk 1914. gada 28. jūnijā kroņprincis izlēma apmeklēt slimnīcā atentātā cietušos un šoferis veda kroņprinci pa to pašu ielu, kur notika atentāts. Uz šīs pašas ielas atradās arīGavrilo Princips, kurš nogalināja Franci Ferdinandu.
"Tuksneša Lapsa" Ervīns Rommels izlēma pārsteigt sievu ar atvaļinājumu tieši pirms D-dienas
Izkāpšana Normandijā D dienā ir iespējams vissvarīgākais mirklis Otrajā Pasaules Karā, vismaz no Sabiedroto viedokļa. Kā būtu ja būtu nevar zināt, bet tā, iespējams, būtu beigusies savādāk, ja ne, kāda pārsteiguma dzimšanas dienas ballīte. Vācijas Feldmaršals "Tuksneša Lapsa" Ervīns Rommels bija atbildīgs par Normandijas aizsardzību, taču izlēma pārsteigt savu sievu ar atvaļinājumu uz viņas dzimšanas dienu. Tas izraisīja viņa posteņa pamešanu uz pāris dienām, sakritība bet tieši pirms Sabiedroto uzbrukuma. Ja viens no vācu prasmīgākajiem taktiķiem būtu uz vietas, iespējams, viss beigtos savādāk. Panikojošie nacisti, kas nespēja pamodināt guļošo Hitleru, arvien apjukušākie karavīri - ja uz vietas būtu Rommels, nacistu atbilde būtu spēcīgāka.
Johans Rāls zaudēja Revolūcijas karu, jo negribēja pārtraukt pokera spēli.
Johans Rāls ir mazāk pazīstams vācu pulkvedis, kurš komandēja vācu palīgspēkus britiem Revolūcijas karā. Rālu vislabāk pazīst pēc krišanas Džordža Vašingtona gandrīz mītiskajā Delavēras šķērsošanā, bet viņš tāds varēja nebūt. Ralam tika nodota informācija par Vašingtona plāniem, nakti pirms tā notika. Zīmīte bija anfliski un viņs to neizlasīja, jo attiecīgajā brīdī spēlēja pokeru(pēc citiem avotiem šahu) un nevēlējas pārtraukt spēli. Rāls izlema zīmīti ielikt kabatā un izlasīt to vēlāk, bet nekāda vēlāk nebija, jo Rālu nošāva uzbrukuma laikā.
Marijas Antuanetes pēdējā mirkļa lēmums nesa nolemtību viņas ģimenei
Vēsture ne sevišķi jauki ir izturējusies pret Mariju Antuaneti un ne visa viņas sliktā reputācija ir nopelnīta, bet viņas nāves stāsts noteikti nepalīdz. Viņa un viņas ģimene noteikti varēja izglabties no nāves, ja ne pāris idiotiski viņas lēmumi. Karaliskajai ģimenei bija jābēg parastā karietē, bet Marija uzstāja uz gaumīgāku modeli. Tāpat arī viņa izlēma, ka bēgs caur pils labirintu, kur viņa pazuda, bēgļiem maksājot liekas 30 minūtes. Kad Marija Antuanete, beidzot nonāca līdz karietei viņi ātri tika pamanīti un viņas muļķīgās kļūdas maksāja ģimenei cerības izglābties.
Atvainojos, bet daļa te ir kaut kādas pasakas. Par tādu gadījumu ar Hanibalu un lavīnu neraksta ne Polībijs ne Līvijs, bet tie ir 2 vienīgie avoti par Hannibala karagājienu pret Romu.
Un, tas, ka Rommels nebija komandpunktā D-dienas sākumā, droši vien mainīja kaut nedaudz kaujas gaitu, bet visdrīzāk ne pārāk nozīmīgi. Tas tāpēc, ka Sabiedrotajiem tomēr bija pārāk nospiedošs pārsvars (it īpaši gaisā) un tāpēc, ka tanku divīzijas varēja izmantot tikai ar tiešu Hitlera atļauju, kuru Rommelam tā pat nāktos saņemt. Pat ja viņš to ignorētu un dotu pavēli tanku divīzijām doties uz piekrastes puse nav zināms vai tā tiktu sasniegta tik ātrā laikā kā vajadzēja (Rommels uzskatīja, ka 2 dienu laikā ir jāveic pretuzbrukums un ka vēlāk būs jau par vēlu) un vai tām būtu kāds efekts, izņemot to, ka nedaudz piebremzētu Sabiedrotos.
kaut ko uzzināju jaunu.
Par titānika būšanu ar binokli gan dzirdu pirmo reizi.
varbūt, ja ZK nobumbotu, tam sekotu pilsoņu karš un tā valsts būtu brīva... drīzāk jau nebumboja tapēc, ka vienīgie resursi ir kimu pieminekļi. bet viņiem no laika gala tāda spēla, viens piedraud, otrs iedod rīsus, un abi jutas vareni.
