„”Aukstajam karam” piemita daudzas īstas kara iezīmes – ideoloģiska cīņa, propoganda, spiegošana, lielu ieroču rezervju uzkrāšana, militāras savienības. Tomēr tas nepārvērtās par abu galveno lielvalstu –ASV un PSRS – tiešu militāru sadursmi, lai gan vairākkārt tā bija pilnīgi iespējama. Abas lielvalstis „aukstā kara” laikā bija iesaistītas daudzos „karstajos” konfliktos, bet tās centās izvairīties no tiešas konfrontācijas” Mums ļoti laba zināmas ir „Dadža” pēdējā vāka bildes, kur vienmēr tika izsmietas ASV, ko sauca par Tēvoci Semu.
Abas „karojošās” puses bija lielvalstis ar pilnīgi atšķirīgu ideoloģiju, abām bija sabiedrotie un no tām atkarīgās valstis, ikvienu otras puses panākumu, otra uzskatīja par sakāvi.
Kā vienā, tā otrā pusē pretinieka „nometne” maksimāli tika nozākāta un parādīta no sliktākās puses.
Atomieroči lika amerikāņiem saprast, ka arī viņi var kļūt par tieša uzbrukuma upuriem, un tas radīja sava veida psiholoģisku šoku, atompsihozi. Komunistu nākšana pie varas Austrumeiropā un Ķīnā, pēc tam Korejas karš radīja iespaidu, ka komunisms apdraud ne tikai Eiropu, bet arī pasauli.
Padomju pusē „darbojās” antiamerikāniska un pretrietumnieciska histērija un nomelnošanas kampaņa. Visās jomās darbojās cenzūra un ideoloģiskā „līnija.” ASV attēloja kā zemi, kur valda bads, bezdarbs, linčo nēģerus un kuru katru brīdi notiks revolūcija. Amerikāņi krievus attēloja kā diezgan primitīvas būtnes un dzērājus.
