Harijs S. Trūmens (Harry S. Truman) – 33. ASV prezidents.
1945-1953
*apliecināja Vācijas oficiālo kapitulāciju; *uzmeta 2 atombumbas uz Hirosimo un Nagasaki Japānā; *sakauj Japānas spēkus; *palīdz Grieķijai, Turcijai un citām nācijām; *izsludināja Maršala plānu; *atzina Izraēlas Valsti; *nosūtīja bruņotos spēkus uz Koreju; *„pasludināja „komunisma atturēšanas” politiku, kuras rezultātā ASV iesaistījās Eiropas un visas pasaules lietās. 1950.gadā tika skaidri noformulēti ASV stratēģiskie mērķi, kuri paredzēja, ka ASV ir jāiejaucas visur, kur draud PSRS agresija”.
Maršala plāns, oficiāli – Eiropas atgūšanās programma (European Recovery Program), bija ASV ārlietu ministra Džordža K. Maršala ierosināta palīdzības programma Eiropai. ASV kongress plānu apstiprināja 1948. gadā, paredzot sniegt apjomīgu materiālo atbalstu kara izpostītajām Eiropas valstīm. Māršala plāna noteikumus pieņēma 17 valstis, taču atbalstu noraidīja PSRS un tās kontrolētās sociālistiskās valstis. Nākamo četru gadu laikā (1948.-1952.) ražošanas kopapjoms Rietumeiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība – 35%, lauksaimniecība – 10%), uzlabojās rietumvalstu attiecības, bet negatīvi Maršala plāns ietekmēja ASV attiecības ar Padomju Savienību, kas uztvēra šo palīdzību kā ASV centienus pārvērst Rietumeiropu par savu ietekmes zonu un baidījās, ka šāds plāns veicinātu Austrumeiropas demokratizēšanos.
ASV palīdzība saskaņā ar Māršala plānu, miljoni dolāru:
*Lielbritānija 3,297;
*Francija 2,296;
*VFR 1,448;
*Itālija 1,204;
*Nīderlande 1,128;
*Beļģija un Luksemburga 777;
*Austrija 488;
*Dānija 385;
*Norvēģija 372;
*Grieķija 366;
*Zviedrija 347;
*Šveice 250;
*Turcija 137;
*Īrija 133;
*Portugāle 70;
*Īslande 43;
Džozefs Makartijs
Makartisms (angļu — McCarthyism) — periods ASV sabiedriskajā dzīvē XX gadsimta piecdesmitajos gados. Nosaukts tā laika senatora Džozefa Makartija vārdā. Makartisms raksturīgs ar aktīvu antikomunismu un iekšējo ienaidnieku meklēšanu. Makartisma laikā tūkstošiem amerikāņu tika apsūdzēti par piederību komunistiem vai to atbalstītājiem. Tika veiktas daudzas, bieži agresīvas izklaušināšanas gan valsts, gan privātā sektora izveidotu komiteju priekšā. Izmeklēšanas visbiežāk skāra valsts iestāžu, izklaides industrijas un izglītības iestāžu darbiniekus. Daudzi pilsoņi iekļuva t. s. “melnajos sarakstos” — zaudēja darbu, karjeras iespējas un, atsevišķos gadījumos, tika arestēti. Vēlākos gados daudzi no šiem spriedumiem tika atzīti par nepamatotiem.
Gandrīz tūlīt pēc 2. pasaules kara sākās Aukstais karš. PSRS Austrumeiropā nodibināja savas vasaļvalstis. PSRS ieguva savā īpašumā atombumbu. Kaut arī ASV aktīvi atbalstīja Gomindāna režīmu, Ķīnā varu ieguva komunisti ar Mao Dzedunu priekšgalā. 1950. gadā izcēlās Korejas karš. Visi šie notikumi radīja apdraudējuma sajūtu ASV sabiedrībā, jo visā pasaulē aktīvi izplatījās komunistiskā ideoloģija. 1948. gadā ASV Valsts departamenta ierēdni Oldžeru Hisu apsūdzēja spiegošanā PSRS labā, bet 1950. gadā Džūliuss un Etele Rozenbergi tika apsūdzēti kodoltehnoloģiju spiegošanā PSRS labā. Tas radīja pārliecību, ka PSRS spiegošanas tīkls ir plaši izplatīts. ASV labējās aprindas arī Rūzvelta Jauno kursu uzskatīja par valsts pārvaldē esošu sociālistu izdomājumu.
Reklāma
1950. gada 9. februārī līdz tam mazpazīstamais republikāņu senators no Viskonsīnas Džozefs Makartijs runā Rietumvirdžinijas mazpilsētā Vīlingā deklarēja, ka viņa rokās ir 205 komunistu saraksts, kuri strādā ASV Valsts departamentā. Šī runa padarīja Makartiju par slavenību un par “komunistu vajātāju” līderi ASV. 1953. un 1954. gadā senators vadīja Senāta Patstāvīgo iekšējās izmeklēšans apakškomisiju un izmeklēja komunistu “sazvērestību” valsts kompānijā “Voice of America“, bibliotēkās, kur pieprasīja izņemt “nepiemērotu” literatūru, un ASV armijā.
Jau agrākos gados tika nodibināti daudzas komitejas un padomes gan vietējā, gan federālā līmenī, kas kontrolēja darbinieku uzskatu lojalitāti. Šīs institūcijas aktīvi piedalījās “komunistu medībās”. Aktīvi komunistu un to atbalstītāju izzināšanā piedalījās FIB, kuru tolaik vadīja viens no redzamākajiem antikomunistiem Edgars Hūvers. Jau 1947. gadā tika izdots Holivudas “melnais saraksts”, kurā bija uzskaitīti izklaides industrijas pārstāvji, kuriem tika liegts darboties profesijā. Viskategoriskāk makartismu atbalstīja ASV labējās organizācijas, piemēram, ASV armijas veterānu organizācija American Legion un kristiešu fundamentālisti. Lielu atbalstu deva arī konservatīvās sieviešu organizācijas. Sabiedriskās aptaujas rādīja, ka 1954. gadā 50% amerikāņu atbalstīja senatora Makartija aktivitātes.
Tiek lēsts, ka makartisma darbības rezultātā tika ieslodzīti vairāki simti cilvēku, kādi desmit vai divdesmit tūkstoši pazaudēja darbu. Bieži darbs tika zaudēts tikai tāpēc, ka cilvēks tika izsaukts uz noklausīšanos, nevis kāda lēmuma dēļ. Pazīstami cilvēki, kuri tādā vai citādā veidā cieta makartisma dēļ: Komponists Leonards Bernstains