Tēma: Džona Loka, Tomasa Hobsa, Deivida Hjūma, Baruha Spinozas un Gotfrīda Vilhelma Leibnica dižākās domas, citāti
100g Vēstures2
32
0
Džons Loks Galvenā nozīme sajūtām – sensuālisms Cilvēks var sasniegt visu, bez kaut kādu iedzimtu ideju palīdzības Nav tādu principu, kam visi piekristu Loks uzskata, ka lai apstiprinātu tēzi par iedzimtās idejām, būtu jāaptaujā visi, tā kā cilvēki par tām neko nezin – tādu iedzimtu ideju nav Rēķināšanās ar visiem! (liberālisms) Aizsāk demokrātijas kopšanu, kur ņem vērā katra viedokli Džons Loks savukārt, formulē valsts varas ierobežošanas principus, kas saitīti ar indivīda brīvības nodrošināšanu. Likumam jāattiecas uz visiem vienādā mērā un tam jābūt pamatotam iepriekšpieņemtajās normās, uzskatos un pieredzē. Jebkuras pārvaldes formas un līdz ar to likumdošanas uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kopējo labumu. Likumdevēja institūcija nevar patvaļīgi mainīties, vara ir tā rokās, kam to nodevusi tauta. Cilvēks piedzimstot ir kā balta lapa – ko apraksta pieredze
Tomass Hobss Visi cilvēki ir vienlīdzīgi Katram ir tiesības uz visu, lai uzturētu dzīvību Taču visi grib visu un rodas karš Cilvēki noslēdz līgumu un sadala, kas ir mans, kas tavs – privātīpašums Noslēdzot līgumu cilvēks atsakās no savām dabiskajām tiesībām un apvienojas valstī Valsts ir kā mistisks dzīvnieks Leviatāns, no kā visi baidās, bet kas ir vajadzīgs Valstij ir galva (valdība), rokas un kājas (darba darītāji) nervi un asinsvadi (nauda, ceļi) Dumpji ir kā drudzis Leviatāna ķermenī, revolūcijās tas mirst. Un visi sāk karot pret visiem. Iespējamie valsts tipi: monarhija, aristokrātija un demokrātija. Tomēr šīs formas atšķiras vienīgi ar to, kādus līdzekļus pielieto varas nodrošināšanai un drošības garantēšanai. Svarīgs aspekts valsts pastāvēšanā ir tiesību nodošana kā automātisks atbalsts suverēna darbiem un lēmumiem, taču saglabājot individuālo gribu
Reklāma
Deivids Hjūms Lietām ir divu veidu īpašības: Primārās – piemīt pašām lietām (izplatība, forma, skaits, kustība) Sekundārās – nav pašās lietās (krāsa, skaņa, garša) saistītas ar cilvēku sajūtām Beigās Hjūms nonāk pie secinājuma, ka neviena īpašība nepiemīt pašām lietām – tās visas ienāk mūsu pieredzē caur sajūtām Mēs nevaram iztēloties ko jaunu: zelta kalns, tikumisks zirgs. Mēs savienojam tikai zināmo Mūsu idejas ir mūsu impresiju kopijas Hjūms savās idejās par ētiku un morāli noliedz prāta lomu morālas rīcības izvērtēšanā un apgalvo, ka amorālu rīcību nenosaka, tas, ka tā ir pretēja saprātam. Hjūms uzskata, ka morālie ieskati ir iekšējās ticības motivēti. Viņš apgalvo, ja kāds tic tam, ka slepkavošana ir morāli nosodāma, tad viņš arī nekad tā nerīkosies. Saprāts pēc Hjūma var nodarboties ar loģiku un reģistrēt faktus, turpretim morālai rīcībai nepieciešama iekšēja ticība un sajūta, ka tā vai cita rīcība ir morāla vai amorāla. Hjūms brīvas gribas jēdzienu radikāli problematizē, norādīdams, ka brīvā griba nav iepriekš ierakstīta, jo tas novestu pie bezatbildības. Tā piemēram, ja pieņemam, ka cilvēka rīcība ir iepriekš ierakstīta, tad kā viņš var būt atbildīgs par to, ko viņš dara, ja viss jau ir noteikts iepriekš? Tomēr Hjūms apgalvo, ka arī brīva griba nevar būt avots morālai un ētiskai rīcībai, jo, ja pieņem, ka cilvēka darbībā ir neatkarīga un tā rodas spontāni, tad var secināt, ka tā nav arī atkarīga no cilvēka rakstura un nodomiem, līdz ar to no viņa nedrīkst prasīt nekādu atbildību.
Baruhs Spinoza Ebrejs, ko brīvdomības dēļ patriec Ir tikai viena substance – Dievs, tai ir daudzas īpašības, bet mums pieejamas tikai divas – domāšana un izplatība Visām lietām ir dvēseles, tikai dažādās pakāpēs. Panteisms Domāšana ir satuvināta ar dabu, nav tāda cilvēku brīvā griba, viss ir pakļauts dabai un tās likumiem Ļaunums nepastāv ja to aplūko kā veseluma daļu Gudrais būs laimīgs, ja skatīsies uz ļaunumu Dieva acīm Uz lietām jāskatās no mūžības viedokļa Galvenais darbs „ētika”, kur visur beigās QED – quod erat demonstrandum, kā ģeometrijas grāmatās Aizstāvēja runas brīvību. Īstie miera grāvēji ir tās ierobežotāji!
Gotfrīds Vilhelms Leibnics Viens no visu laiku lielākajiem matemātiķiem Jau 21 gada vecumā tika uzaicināts kļūt par profesoru Šī pasaule, kas pastāv ir labākā no iespējamām Nav iespējams padarīt to labāku, bet varēja būt arī sliktāk Tāpat kā Spinoza māca samierināties Bet Spinoza runā, ka pasaules pamatā ir neatkarīgas substances, ko viņš dēvē par monādēm Mazās substances ir dvēseles Monādes ir mazi mikrokosmi, ko aptver makrokosms Katrs mikrokosms nes sevī makrokosmu Neviens neko nevar monādē mainīt Katra no tām ir atšķirīga, jo dabā ar nav vienādu priekšmetu Cilvēka ķermenī ir daudzas monādes
Tev patiks šie raksti
