Komunistu varas nodibināšanās Krievijā 1917. gada martā, Nikolajs II atsakās no troņa Nekārtības Petrogradā, jo nebija pilsētai pievesta maize 1917. gada novembrī boļševiki pārņem varu
Ļeņina valdības politika (1917-1924) Pēc izglītības jurists, bet nekad nebija strādājis algotu darbu Ievieš partijā dzelzs disciplīnu un centralizāciju Uzsvars likts uz to, ka Krievijā valdīs strādnieki 1918. gadā pieņem konstitūciju, kurā vēlēšanu tiesības atņem tiem, kas varētu vērsties pret komunismu. Vēlētas padomes, tikai partija noteica ko tajās var ievēlēt un ko tā var lemt. Partija uzupurē valsts funkcijas – saimnieciskās, militārās un sadzīves Kara komunisms Preču – naudas samazināšana līdz minimumam )Uzņēmumos saražotais nonāca valsts rokās. Pārdot neko nedrīkstēja) Rūpniecības nacionalizācija (Visa zeme, uzņēmumi, bankas kļuva par valsts īpašumu, ko pārvalda valsts ierēdņi) Ārkārtas pasākumi armijas un pilsētas apgādē ar pārtiku. Pārtikas repartīcija (viss liekais – jāatdod, maksāja bezvērtīgā naudā. Bruņotas strādnieku vienības.) Kartīšu sistēma (nevis alga, bet kartītes) Darba klausības ieviešana Valts pārvaldes maksimāla centralizācija
Muižu zemi izdala bezzemniekiem. Likvidē maksu par transportu, pastu, komunāliem maksājumiem Komunistiskā birokrātija – pārvalda nevis profesionāļi, bet fanātiķi Pārtiku un citas preces piešķīra komunisti, kas tos neatbalstīja – nepiešķīra neko. Saimnieciskais sabrukums, slepeni tirgi „Jaunā ekonomiskā politika” – NEPS– atļāva tirdzniecību, izdeva naudu, daļu uzņēmumu atdeva īpašniekiem. Pārtikas repartīciju aizstāj ar pārtikas nodokli (2 līdz 3 reizes mazāks) Atļāva tirgoties ar lauksaimniecības produktiem Atdzima vairumtirgotāji Atjauno maksu par transportu, pastu, komunāliem maksājumiem Likvidēja centralizāciju uzņēmumu apgādē ar izejvielām Atcēla darba algas nolīdzināšanu, saņēma par kvalifikāciju un izstrādi Tika veidoti nelieli privāti uzņēmumi Sīkos valsts uzņēmumus iznomāja privātpersonām 1918.g jūlijā Jekaterinburgā komunisti nošauj caru, baidoties, ka viņš var apvienot pretiniekus
1918. g 30 augustā atentāts pret Ļeņinu (Fanija Kalpane), par to parkā visu priekā nošauj dažus cara ministrus un citas valsts un baznīcas amatpersonas 1918 – 1920 – pilsoņu karš Krievijā, pret komunistiem cara ģenerāļi, bijušie deputāti, meņševiki Komunisti – sarkanie, pretinieki – baltie 1921. g pirmā partijas ģenerāltīrīšana – izslēdz 180 000 biedru, katru ceturto Izveido Viskrievijas Ārkārtas komisiju – čeka (Fēlikss Džeržinskis) Nostiprinoties komunismam, vēlas atgūt zaudētās zemes – Ukraina, Baltkrievija, Gruzija, Armēnijā, Azarbaidžānā – tas izdodas 1922. – PSRS, kur noteicošā loma Krievijai 1919. g – Komiterne – Komunistiskā internacionāle, kas dibina kom. Partijas citās valstīs un apgādā tās ar nepieciešamo – naudu, tipogrāfijas, apmācīja kā rīkot provokācijas, terora aktus, slēpties no policijas.
Staļina valdības politika (1924-1953) komunistu partijas vadītājs – ģenerālsekretārs Staļins pārtrauca „jauno ekonomisko politiku” un likvidēja privātīpašumu. Saimniecības kontrolē ar piecgades plāniem – cik kuram jāsaražo ( par nepildīšanu – sods) 1928 – 1933 palielināt rūpniecisko produkciju par 180% ražošanas līdzekļu ražošanu – 230% lauksaimniecības produkciju – 55% nacionālo ienākumu – par 103% utt. 1929.g Staļins „Piecgadi četros gados!” Daudz brāķa un neprata apgūt jauno tehniku, 144 traktoru vietā – 2 maiņā Pirmo piecgadi neizpildīja, kaut visa valsts bija viens liels būvlaukums Otrās piecgades plāns (1933-1937) Liela uzmanība kara rūpniecības attīstībai Baltās – Baltijas jūras kanāls 1927. g. kolektivizācija (Visus zemniekus apvienoja kopējās saimniecībās – kolhozos) Sākumā negribīgi, tad ieviesa masveida kolektivizāciju 1930.g, kur kulakus likvidē kā šķiru. Staļins trīs šķiras „šķiras ienaidnieks” – zemnieks, kas nodarbina citus, vai vērsušies pret padomju varu – koncentrācijas nometnes vai nošaušana, ģimeni – izsūtīt, mantu konfiscēt
Reklāma
bērnu mirstība – 10% mēnesī „bagātie kulaki un pusmuižnieki” – kopā ar ģimeni izsūtīt uz PSRS ziemeļiem turīgos zemniekus – uz neapstrādātām zemēm tajos pašos novados Kolhozus uzrauga valsts ierēdņi un ievāca labības nodokli. (ārzemes neko citu nepirka, bet Krievijai vajadzēja iekārtas, lai iegūtu Sibīrijas labumus) „trīs vārpu likums” – gada laikā soda 125 000 cilvēku, 5 400 nošauj. Zemnieki nedrīkst pārcelties uz pilsētu – dzimtbūšana Daudzās zemēs izcēlās bads, jo visu ražu savāca „Lielais bads” ražas pazeminājās, prasības pieauga nerēķinājās, ka pašiem jāēd un, ka nākamgad arī jāsēj un jāstāda zemnieki slēpa labību, viltoja atskaites, apēda visu uzreiz, lai nav jāatdod 6 miljoni bada upuru – pārsvarā Ukraina Masu represijas – Lai būtu darba rokas Sibīrijā, izveido gulagus, kur mira miljoniem cilvēku, izpildītājs NKVD Valsts izmantoja katru iespēju apsūdzēt, lai palielinātu strādājošo skaitu. Vispirms tika iznīcināti populārie, kas varētu apdraudēt Staļina varu. Iepriekš iestudētas paraugtiesas. Ienaidnieku un spiegu atmaskošanas kampaņas – 20 gadu beigās, piem., pret 50 ogļu ieguves inženieriem
Spīdzināšana un atzīšanās visā, ne tikai pret tiem, kas iebilda Staļinam, bet arī pret tiem, ko turēja aizdomās. Draudēja izrēķināties ar tuviniekiem. „aplenktā cietokšņa psiholoģija” – tika veicināta ziņu pienešana par darba biedriem, kaimiņiem, ģimenes locekļiem 1934.g 1. dec nogalina vienu no populārākajiem komunistiskās partijas vadītājiem Sergeju Kirovu kaut Staļins iespējams pats to pasutiji, vēršas ar represijām pret visiem, kas varētu ar viņu konkurēt: izmeklēšana jāveic 10 dienu laikā tiesas spriedums nav pārsūdzams piespriestais sods jāīsteno nekavējoties likums par Dzimtenes nodevēju ģimenes locekļu sodīšanu 12 g. Vecu bērnu saukšana pie kriminālatbildības 1937. g. Sākās tīrīšana sarkanajā armijā, represēja tūkstošiem no 108 Kara padomes locekļiem savu amatu saglabāja desmit. 1937 – 1938 – „Lielais terors”, arestēja pusotru miljonu, 1,3 miljoniem piesprieda sodu, gandrīz 700 000 nošāva, nometnēs nomira 90 000 ieslodzīto. „Lielajā terorā” vērsās pret nacionālajām minoritātēm (1926.g – 151 410 latviešu), latvieši ieņēma augstus amatus – P. Stučka, Jukums Vācietis u.c 47.lpp 1937.g – latviešu izglītības un kultūras iestādes slēdza, daudziem „piešuva” lietas un nošāva, apmēram 15%. 30. to gadu beigās – padomju patriotisma propaganda PSRS vienmēr dzīvojušas draudzīgi un gribējušas apvienoties
Kultūra 20 to gadu sākumā 2/3 padomju Krievijā bija analfabēti Viskrievijas Ārkārtējā komisija analfabētisma likvidēšanā Izveidoja desmitiem tūkstošu bibliotēku, bet tas neko nedeva „kultūras gājieni” – 1 miljons kultūrarmiešu devās uz laukiem mācīt lasīt. 1939.g – 87 % mācēja lasīt Padomju varai bija svarīgi iemācīt „pareizi domāt” Bezmaksas izglītība un sistēmas ideoloģizācija Makarenko Literatūrai un mākslai jākalpo tautai (ko, kā jāraksta, jāzīmē) Cenzūra. Aizliegto grāmatu saraksti, kontrolēja teātra repertuāru Sociālistiskais reālisms Staļina portreti – kults Pozitīvais varonis – cīnītājs un jaunās dzīves cēlājs Kino māksla – vissvarīgākā no visām, aģitvilcieni, aģitkuģi „Bruņukuģis Patjomkins” režīma konfrontācija ar inteliģenci – „sapuvusī inteliģence” „radošās savienības” – rakstnieku, komponistu, mākslinieku Maksims Gorkijs Sadzīve alkoholisms, kaut no 1914 – 1925 – sausais likums septiņi miljoni bezpajumtnieku lielos dzīvokļus – par komunālajiem dzīvokļiem 1935. g. Atceļ kartītes, pieau cenas krasa atšķirība starp augšu un apakšu. Ja ģimene – tad 7-8 istabas, ja ne 4-5 – tā augšām vasarnīcām morāles divkosība propogandā demonstratīva pieticības sludināšana, 30 g. Atsakās no kakla saitēm jaunvārdi cilvēkiem, pilsētām, ielām