Chaau tautaa! Sen neesmu neko rakstījis tāpēc centīšos jūs aizraut. Šodien kā jau saprotat 10 faktiņi par zinātni un vēsturi. Patīkamu lasīšanu.
10 random fakti7
Elektromobiļu uzlādi var kontrolēt attālināti
Jaunā MyFord mobilā lietotne ļaus elektromobiļu īpašniekiem sava transportlīdzekļa uzlādi kontrolēt attālināti. Tā piedāvās iespējas pārliecināties, cik lielu attālumu var nobraukt bez atkārtotas uzlādes, un plānot apstāšanos. Autovadītāji varēs nodrošināt, ka automobilis noteiktā laikā ir pilnībā uzlādēts, kā arī noregulēt vēlamo salona temperatūru pirms došanās ceļā.
Čingizhana mazdēls vainojams dabas piesārņošanā
Ir atklāts, ka sudraba ieguve Kublaihana valdīšanas laikā radījusi četras reizes lielāku piesārņojumu nekā mūsdienu metodes. Mongoļi, kas daudziem iedvesa bailes kā mežonīgi jātnieki, arī ieguva un kausēja sudrabu tā radot milzīgu apkārtējās vides piesārņojumu.
Vislabākā redze ir spārēm
Atklājies, ka nav neviena, kas redzes ziņā varētu sacensties ar spāri. Spāres acīs ir 33 dažādi gaismas jūtīgi proteīni-opsīni, kas ir daudz vairāk nekā clivēkiem, kuri dažādas zilās, zaļās un sarkanās krāsas kombinācijas. Varbūt tieši tādēļ spāres savu medījumu notver 95 procentos gadījumu un kļuvušas par pasaules izvecīgākajām medniecēm?
Atklāts milzīgs menais caurums
12,8 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas īpaši sožs kvazārs, kura centrā atklāts supermasīvs melnais caurums - 12 miljardu reižu lielāks par Sauli. Kvazārs, kam dots nosaukums SDSS J0100+2802, ir 420 miljardu reižu spožāks par mūsu zvaigzni. Šī kvazāra melnais caurums, domājams, ir viens no lielākajiem, kas pastāvējis neilgi pēc Lielā Sprādziena.
Cilvēka radītas asinis jau drīz būs realitāte
Zinātniekiem izdevies no laborotoriski izaudzētām kaulu smadzenēm iegūt funkcionējošus trombocītus. Šim izgudrojumam ir milzīga nozīme - tas dod cerības, ka nākotnē būs iespējams radīt pilnīgi sintētiskas asinis, ko pārliet cilvēkam, kam tās ir nepieciešamas. Trombocīti ir asins šūnas, kas liek asinīm sarecēt, tādēļ tos varētu izmantot, lai mazinātu risku, ka ievainoti pacienti zaudē pārāk daudz asiņu. Nav gan zināms, vai tās garšos vampīriem...
Pretiedeguma krēms naktī palīdzēs cīņā pret ādas vēzi
Jauni pētījumi liecina, ka pretiedeguma krēma uzklāšana naktī varētu palīdzēt novērst ādas vēzi. Zinātnieki atkājuši ka ultravioletā gaisma var izraisīt DNS bojājumus pat vairākas stundas pēc sauļošanās - ķīmiskās vielas, kas bloķē ultravioleto staru iedarbības sekas,varētu iekļaut jauna pretiedeguma krēma sastāvā.
Lāzers spēj uzzīmēt stabas karti caur atslēgas caurumu
2012. gadā veiktais pētījums, kurā ar lāzeru izdevās palūkoties ap stūri, turpinās, paverot jaunas iespējas. Mainot lāzera pulsu, ir iespējams izmērīt attālumu, kādu lāzers veic līdz dažādiem istabā esošiem objektiem. Iegūtie dati ļauj uzzīmēt gandrīz neredzamas telpas trīsdimensiju modeli.
Klimata parmaiņu faktam jauni zinātniski pierādījumi
Zinātnieki ir pārliecināti, ka beidzot izdevies pierādīt norises, kas izraisa klimata pārmaiņas. Spektroskopiskos eksperimentos ir tieši novērots, kā oglekļa dioksīds atmosfērā aiztur siltumu, kas pierāda, ka šis savienojums ir saistīts ar siltumnīcas efektu. Novērojumos tika identificēts oglekļa dioksīda specifiskais vieglais spektrs, kas ļāva izmērīt cik lielu siltuma daudzumu atmosfērā notur šī gāze.
Mūsu acis nerāda ideāli
Jau sen tiek uzskatīts, ka acs uzbūve ir ačgārna. Acs fotoreceptori atrodas dziļumā aiz neironiem, kas liek šīm nervu šūnām izkliedēt gaismu un padarīt redzi neskaidrāku. Tas notiek tādēļ, ka acīs ir specializētas šūnas - Millera glijas, kas šķērso tīkleni un funkcionē kā optiskās šķiedras kabeļi, koncentrējot ienākošo gaismu tīklenes šūnās.
Cilvēkiem intelektu dāvājis viens gēns
Pētniekiem izdevies identificēt gēnu, kas tiek uzskatīts par galveno iemeslu tam, ka cilvēku intelekts pārspēj pērtiķu intelektu. ARHGAP11B gēns, domājams, ir palielinājis neironu skaitu lielajās smadzeņu puslodēs, kas atbildīgas par valodu prasmi, spriešanas spējām un citām ar augstu intelektu sasitītām funkcijām. Iespējams, ka šis gēns attīstījies pēc tam, kad mūsu un pērtiķu dzimtas koks sadlījās pirms vairāk nekā 5 miljoniem gadu.