1. pasaules karš bija inovāciju karš. Ieroču un militāras tehnoloģijas priekšrocības izsauca izmaiņas taktikā tā kā katra puse centās iegūt pārsvaru pār pretinieku. Pamatīgas izmaiņas piedzīvoja ražošana, ķīmija un saziņas līdzekļi, tāpat progress medicīnā ļāva labāk rūpēties par ievainotajiem, kā arī evakuet ievainotos no kaujas lauka.
Šeit varēsiet redzēt 10 svarīgas lietas, kas karā notika pirmo reizi, bet to ietekme ir jūtama arī mūsdienās.
Pirmais karš, kurā cīnījās uz zemes, ūdenī un gaisā
Vēl nekad iepriekš neviens nebija cīnījies vienlaicīgi trīs dimensijās - gaisā, ūdenī un virs zemes.
Pirmā civilo iedzīvotāju bombardēšana no gaisa
Aptuveni 4800 britu civiliedzīvotāji tika nogalināti vai ievainoti vācu uzlidojumu rezultātā. Lidmašīnu izmantošana kaujās karavīrus un civiliedzīvotajus padarīja viegli ievainojamus. Pirmais uzlidojums tika veikts 1915.g. 19 janvārī, kad dirižabļi nometa bumbas uz Norfolku. Reidi uz Londonu turpinājās 1915.g. Tas izsauca paniku un piespieda valdību veikt piespiedu aptumšošanu. 1917.g. vāci veica uzlidojumus ar Gotha lidmašīnām dienas laikā. 1917.g. 13 jūnija bombardēšanas laikā Londonā tika nogalināti 162 cilvēki.
Kontūzijas atzīšana
Terminu "kontūzija" izmantoja, lai aprakstītu psiholoģisku traumu, kas radās karavīriem. Šāda kondīcija nebija nekas jauns, bet to atzina medicīnā. Grūti ir noteikt kontūzijas cēloņus, daži uzskata, ka to izsauc fiziski ievainojumi bumbu sprādzienu rezultātā, bet citi uzskata, ka par iemeslu ir psiholoģiski faktori. Mūsdienās mediķi, kas ir atbildīgi par karavīru mentālo veselību, ir neatņemama daļa no armijas apkalpojošā personāla.
Ievainoto šķirošana britu spēkos
Ievainoto šķirošana pēc ievainojumu pakāpes ir sistēma, pēc kuras tiek prioritizēts, kurus ievainotos ir nepieciešams ārstēt ātrāk. Tā tika attīstīta Napaleona karu laikā, bet tikai 1. pasaules kara laikā to sāka plaši izmantot. Karavīriem, kas varēja izdzīvot ar nopietniem ievainojumiem, kam bija nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība, tika piešķirta augstākā prioritāte. Zemāka prioritāte bija karavīriem ar sīkākiem ievainojumiem. Tādiem, kas nevarēja ievainojumu dēļ izdzīvot, tika piešķirta zemākā prioritāte.
Indīgas gāzes izmantošana
Gāzi kā ķīmisku ieroci pirmo reizi izmantoja vācieši 1915.g. Ipras otrajā kaujā. Briti to izmantoja Lūsas kaujā, bet daļa no gāzes ar vēju tika atpūsta atpakaļ uz britu ierindām. MIrstība no gāzes uzbrukumiem bija relatīvi zema, tikai 3%, bet tas atstāja drausmīgus fiziskus bojājumus un ievērojamu psiholoģisko efektu. Kopš 1. pasaules kara ir pieņemti daudzi starptautiskie likumi, kas aizliedz ķīmisko ieroču izmantošanu, bet tie paliek kā daļa no modernā kara.
Pirmais obligātais militārais dienests Britānijā.
Pirms 1. pasaules kara obligātais militārais dienests nekad nebija bijis. Attiecīgs likums tika pieņemts 1916.g janvārī, kad brīvprātīgo skaits strauji samazinājās. Sākotnēji tas bija obligāts neprecētiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 41 gadam, kuru darbs nebija svarīgs nācijai. Vēlāk to nomainīja, iesaucot dienestā arī precētus vīriešus un vecumā līdz 50 gadiem.
PIrmā tanku kauja
Pirmo reizi tankus izmantoja 1916.g. 15. septembrī Flers-Courcelette kaujā. Lai arī tas bija iespaidīgs jaunievedums, tanki bija lēni un neuzticami. Tanki sniedza psiholoģisku pārsvaru pār pretinieku kājiniekiem. Uz 1918.g. vidu tanki bija arī standarts britu armijā. Attēlā var redzēt Mark IV tanku izmantu 1918.g.
Sievietes armijā
Sievietes pirmo reizi pielaikoja militāro formu 1. pasaules kara laikā. Jau no 1914.g. augusta sievietes uzstāja uz savu uniformu. Sieviešu Armijas Papildu korpuss tika izveidots 1916.g. decembrī, kad pēc pētījuma rezultātiem kļuva skaidrs, ka daudzus pienākumus var veikt ari sievietes. Kopā vairāk nekā 100 000 sieviešu piedalījās 1. pasaules karā kā flotē, tā arī gaisa spēkos, nemaz nerunājot par parastajiem spēkiem.
Plaša liesmu metēju izmantošana
1. pasaules kara laikā izmantoja kā fiksētus, tā arī pārnēsājumus liesmu metējus. Vācieši pirmo reizi tos izmantoja kaujā netālu no Verdenas pret franču spēkiem 1915.g. Briti un franči attīstīja savus modeļus kā "Livens Large Gallery Flame Projector", kas masīva mašīna 15 m garumā ar darbības rādiusu 30-40 m. Tas bija efektīvs terora ierocis, ko plaši izmantoja 20.gs.
Pirmās maskēšanās vienības
Slēpšana un maldinašana vienmēr ir bijusi neatņemama kara daļa, bet 1. pasaules karā maskēšana kļuva sistemātiska. 1915.g. francu armija kļuva par pirmo, kas radīja maskēšanās vienību. Pats vārds "kamuflāža" nāk no franču valodas un tas nozīmē "sagatavoties skatuvei". Daudzi bija profesionāli mākslinieki un viņus dēvēja par kamuflēriem. Britu armijā tāda vienība radās 1916.g.
