Cilvēki iemūžina svarīgākos mirkļus savās un citu dzīvēs. Fotogrāfija ļauj cilvēkam ceļot savās atmiņās, izpausties mākslinieciski un dalīties ar saviem priekiem un piedzīvojumiem ar citiem.
Pirmos fotoattēlus uzņēma uz pulēta metāla plāksnēm, kas bija pārklātas ar gaismjūtīgām ķīmiskām vielām. Līdz šodienai fotogrāfiju uzņemšanas un attīstīšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ērtāks.
Mūsdienās ikviens var pavisam vienkārši ‘’ķert’’ savas dzīves labākos mirkļus un tūlīt ievietot tos savā datorā vai flešā.
Fotogrāfijas kvalitāti izšķir fotoaparāta izšķirtspēja, fotogrāfa profesionalitāte un fotogrāfijas apstrāde ar tai piemērotām datorprogrammām.
FOTOGRĀFIJAS VĒSTURE
Pirmo fotogrāfiju uzņēma francūzietis Žozefs Njepss 1826.gadā.
Eksponēšana ilga 8 stundas, attēls bija neskaidrs un tumšs.
Cits francūzis Luijs Dāgers 1837.gadā atklāja, kā iegūt asus fotoattēlus dažās minūtēs. Tikai 2 gadus vēlāk angļu zinātnieks Viljams Fokss Tolbots izgudroja fotoattēlu kopēšanu no negatīva. Šo metodi izmanto joprojām.
Agrīnie fotoaparāti bija ļoti lieli, un katra attēla iegūšanai fotoaparātiem bija jālieto atsevišķa stikla fotoplate.
1888.gadā amerikānis Džordžs Īstmens izgudroja mazu un vieglu fotoaparātu Kodak, kurā tika izmantotas nevis fotoplates, bet rullīšos satītas fotofilmas.
Uzņemt fotogrāfijas kļuva tik viegli,ka to varēja izdarīt jebkurš.
DIGITĀLĀ FOTOGRĀFIJA
Digitālajā fotoaparātā filma netiek izmantota. Tās vietā ir gaismjūtīgs attēla sensors – mikroshēma, kas veidota no miljoniem sīku silikona fotodiožu. Katra no tām fiksē fotografēšanas laikā saņemtās gaismas spožumu un krāsu. Pēc tam ši informācija tiek pārveidota digitālā formā un saglabāta fotoaparāta atmiņas kartē. No tās informāciju var izdrukāt vai ielādēt datorā.
DIGITĀLIE UN FILMU ATTĒLI PALIELINĀJUMĀ
Gan digitālos, gan filmu attēlus veido sīki, krāsaini punktiņi.
Tie ir tik mazi, ka parastos apstākļos ar neapbruņotu aci cits no cita nav atšķirami. Tomēr tad, ja digitālais attēls tiek pietiekami palielināts uz datora ekrāna, var redzēt atsevišķus pikseļus. Ja fotofilmu vai fotokopiju aplūko mikroskopā vai ar spēcīgu lupu, uz tās var atšķirt atsevišķus graudiņus.
FOTOAPARĀTU VEIDI
Eksistē dažādu veidu fotoaparāti: filmu, digitālie , monetuzņēmumu, lielformāta, kompaktie, vienreizlietojamie un vienobjektīva kameras.
Lielformāta fotoaparāts
Pirmajos fotoaparātos asa attēla iegūšanai objektīva attālumu līdz fotoplatei mainīja , izmantojot plēšas. Arī tagad daudzi fotogrāfi izmanto lielformāta fotoaparātus augstas kvalitātes attēlu iegūšanai studijās.
Polaroīda fotoaparāts
Momentuzņēmuma fotoaparātos Polaroid izmanto plānas plastmasas aploksnes, kurās ir filma un ķimikālijas. Pēc slēdža nospiešanas (eksponēšanas) ķimikālijas iedarbojas uz filmu, un 90 sekunžu laikā ir gatavs attēls.
Vienobjektīva spoguļkameras
Vienobjektīva spoguļkamerā tiek izmantota vai nu filma, vai attēla sensors. Fotogrāfu aprindās šie fotoaparāti ir populāri, jo tie ir ērti un daudzpusīgi. Spogulis un speciāla prizma ļauj skatumeklētājā redzēt tieši to, ko fiksēs fotoaparāts. Aparātiem ir maināmi objektīvai, lai palielinātu fotografēšanas leņķi vai iegūtu lielāku palielinājumu.
