Zinātnieku biedējošais atklājums Sarkanās jūras dibenā5

Kāpēc tas ir biedējoši? Ir oportūnistiski plēsēji, kas tur slēpjas un ir gatavi paēst brokastis, pusdienas un vakariņas — ja tiem vien gadās kāds radījums.

Profesors Sems Purkis, Maiami Universitātes Jūras ģeozinātņu katedras vadītājs, paskaidroja, ka zivis, kas nokļūst šajos baseinos, tiek “nekavējoties apdullinātas vai nogalinātas”, un plēsēji apmetas netālu no caurumiem, lai “barotos ar neveiksminiekiem”.

Taču izrādās, ka šo atvēsinošo, noslēpumaino ierakumu atklāšana glabā svarīgu informāciju par dzīvi uz Zemes, kādu mēs to zinām.

Purkis sacīja: "Mūsu pašreizējā izpratne ir tāda, ka dzīvība uz Zemes radās dziļjūrā, gandrīz noteikti bezskābekļa apstākļos. Šīs kopienas izpēte tādējādi ļauj ieskatīties apstākļos, kad dzīvība pirmo reizi parādījās uz mūsu planētas, un varētu palīdzēt veikt dzīvības meklējumus citās "ūdens pasaulēs" mūsu Saules sistēmā un ārpus tās."

Tātad šo baseinu atrašana faktiski palīdzēs kosmosa izpētē. Lielisku ieskatu sniedz arī tas, ka šajās bedrēs ir tik maz dzīvu būtņu, kas nozīmē, ka mums ir rets logs tālā pagātnē.

Viņš piebilda: "Parasti šie dzīvnieki bioturbē vai sasmalcina jūras gultni, izjaucot nogulumus, kas tur uzkrājas. Tomēr tā nav ar sālījumu baseiniem. Šeit visi nogulumu slāņi, kas nosēžas uz sālījumu baseina gultni, paliek pilnīgi neskarti."