Mūsdienās ir diezgan daudz indikatoru, kuri norāda uz valodas reformas nepieciešamību, lai zināšanas, kuras patreiz visai strauji tiek virzītas un detalizētas netiku pazaudētas. Paralēles var vilkt ar Antīko Ēģipti vai kādu citu antīko civilizāciju, kur attiecīgi liels zināšanu daudzums netika nodots nākamajām paaudzēm "valodas nabadzības" pēc.
Protams liela daļa zināšanu tika zaudēta iznīcināto pierakstu pēc, tomēr vienkārši aprēķini norāda uz to, ka ķīļrakstā pierakstītais ir ierobežots, par cik ķīļraksta struktūra sastāv tikai no vienas zīmes, kura tiek likta paralēti vai vertikāli, lai veidotu vārdus un pēc tam teikumus. Un uzskatāmu ieguldījumu, sniedz zīmju aizgūšana no citām kultūrām, kur kā piemēru var izvirzīt "arābu ciparu" izmantošanu pierakstos. "Arābu ciparu" izmantošana, vismaz rietumu kultūru, atbrīvoja no ciparu pierakstīšanas izmantojot latīņu alfabēta zīmes, kas ļauj uzrakstītajā ātri un viegli uztvert ar skaitu, secību saistītu informāciju.
Protams tas nav vienīgais aspekts, kurš būtu nepieciešams valodas pārstrukturēšanai un attīstīšanai, tāpēc nākotnes filologiem nāksies vien krietni pasvīst, lai nodrošinātu pietiekami modernas un dzīvotspējīgas valodas virzīšanu. Kā vienu no galvenajiem faktoriem varētu minēt vajadzību pēc jaunām zīmēm alfabētā vai citas informācijas apzīmēšanai uz ko norāda dažāda veida informācijas reprezentācija, kurā ir uzskaitīts lielāks skaits elementu kā alfabētu zīmju skaits - "Mendeļējeva periodiskā tabula", kur elementi tiek apzīmēti ar alfabētu zīmju salikumiem vai zvaigžņu kartēšana, ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka drīzumā kompleksu ķīmisko savienojumu nosaukumi vai ar dislokāciju saistīta informācija (mērogs, telpa, virziens, rotācija, laika intervāls) varētu palikt tik gari, ka to izmantošanai un veidošanai būs nepieciešams pārliecināties par to, lai attiecīgās vārda daļas nesakristu. Iespējams sākumā varētu izlīdzēties ar dažādu citu kultūru zīmju intigrēšanu alfabētā, tomēr tas saistās ar zināma mēra saržģījumiem un zīmju savstarpējo pārklāšanos, līdz ar ko metotdiskāka un noteiktāka citu valodu zīmju izvirzīšana, izmantošana būtu nepieciešama, lai atrisinātu nepieciešamību pēc jaunām alfabēta zīmēm. (Grieķu alfabēta burti, Latīņvalodas pieraksta cipari, utt).
Līdzīgi ir arī ar jaunu vārdu izvirzīšanu, kas arī varētu būt visai ticams faktors valodas kapacitātes noturēšanai. Ja antīkās pasaules pierakstos, kas tiktu pierakstīts esošs ar četrām "kājām", tas visdrīzāk liktu lasītājam domāt par dzīvu radību nevis par galdu ar četrām kājām. Tāpēc terminu dažādošana, lai tos izmantotu dažādu grupu terminu izteikšanai ir būtisks solis valodas kapacitātes uzturēšanā, līdz ar ko "spēka pleci", "motora galvas", "sazaroti" un "saplūduši" norāda uz to, ka šādi noformulēta un pierakstīta informācija varētu tikt nākotnē pārprasta.
Vēl varētu pieminēt jaunu loģisko un teikumu konstrukciju uzlabojošu, papildinošu notiekumu izstrādi, ieviešanu, lai ar pierakstu palīdzību varētu labāk manipulēt ar noliegumiem un informācijas gruēšanu, vienlaicīgi, saglabājot saikni ar vairākiem konstrukciju veidojošajiem elementiem. Uz ko vajadzību varētu norādīt informatīvās tehnoloģijas, kur vienkārši algoritmi un datu kopas ļauj izvairīties no triviālām loģikas kļūdām infromācijas apgabalos.
Valodas reformas aspekti:
o Alfabēta pārstrāde
o Jaunvārdu un idiomu virzīšana kārtība
o Teikumu konstrukcijas papildināšana
Pastāv uzkats, ka latviešu valoda ir viena no spēcīgākajām Rietumu kultūras valodām, kura ir strukturēta un uzlabota visai nesen, tāpēc tajā ir iekļauti visai progresīvi valodas izmatnošanas aspekti un paņēmieni, kuri ļauj latviešu valodai pagaidām būt dzīvotspējīgai. Tā pat arī ar mantotajām zināšanām un izteiksmes līdzekļiem, kuri ir aizgūti no iepriekšējajām paaudzēm. Ir vēsturnieki, kuri uzskatāmi norāda uz to, ka latvieši esot seno Hētu pēcteči, kuri spēja sakaut Ēģiptiešu farona Ramzesa II pārspēku, kad Antīkās Ēģiptes valdnieks vēlējās atgūt savu senču izstrādātās un pasaulē izplatītās tehnoloģijas no latviešu priekštečiem.
lasi, vērtē, komentē 
