Lai arī kā tas nebūtu viņš atklāja, kura filma viņu aizrāva, un, ņemot vērā šausmu filmu izvēli, to varētu būt grūti uzminēt.
Piedaloties kanālā "History of Horror", ko vadīja "Cabin Fever" aktieris Eli Rots, viņš atklāja, ka bija viena filma, kuru viņš pirmo reizi nolēma noskatīties, kad viņš atradās slimnīcā un bija zem medikamentu ietekmes, kas nav tas piemērotākais brīdis, lai skatītos šausmu filmu.
Neskatoties uz to, Kinga dēls iedeva viņam filmu videokasetē un pārliecināja viņu vismaz pamēģināt. Taču tā filma bija pārāk ietekmējoša, un Kings bija spiests to "izslēgt" tikai "pusceļā", paziņojot dēlam, ka tas ir "pārāk dīvaini". Tātad, kura filma bija tā filma, kas pat šausmu karalim bija pārāk daudz?
Šausmu filma, kas Kingu nobiedēja, nav nekas cits kā Blēra raganas projekts (The Brail Witch Project). Tam nenvar nepiekrist. Kad tu noskaties pirmo reizi šo filmu, tā šķiet tik ļoti ticama. Tā sauktie "atrastie kadri" ir biedejoši.
1999. gada amerikāņu pārdabiskās šausmas, ko sarakstījuši, režisējuši un montējuši Daniels Mairiks un Eduardo Sančess, stāsta par trīs jaunu filmu režisoru studentu grupu, kuri dodas uz ciematu Merilendā, lai izveidotu dokumentālo filmu par mītisko Blēru raganu. Tomēr viss paliek daudz sliktāk, kad viņi ieiet mežā un sāk dzirdēt dīvainus trokšņus.
Lai gan filmas novērtējums, piemēram, "Tomatometer" vērtējumā nav pārāk augsts, tā atstāja Kingā savas pēdas, un viņš pat rakstīja par to savas grāmatas Danse Macabre 2010. gada izdevumā.
Kings teica: "Viena lieta par Blēru raganu: tā sasodītā lieta izskatās īsta. Vēl viena lieta par Blēru raganu: tā sasodītā lieta šķiet īsta."
"Un, tā, kā tas notiek, tas ir kā ļaunākais murgs, kāds jums jebkad ir bijis, tas, no kura jūs pamostaties ar atvieglojumu, jo domājāt, ka esat aprakts dzīvs, bet izrādās, ka kaķis ielēca jūsu gultā un aizmiga uz jūsu krūtīm. ”