Pūpolsvētdiena
Pūpolu svētdiena, tautā saukta arī par Pūpolnīcu un Palmu svētdienu, ir svētdiena nedēļu pirms Lieldienām. Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo, sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus, kā arī baznīcās pirms galvenās Mises tie tika svētīti. Latvijā pirmie krāšņie zariņi pavasarī ir pūpoli, tāpēc pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu, un godā tiek celts pūpols. Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, iespējams, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota tikusi arī Polijā, Čehijā un Somijā. Šajā dienā mājinieki cits citu pašā rīta agrumā per ar pūpoliem, sakot "Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!" (šim teicienam ir arī citas - daudzas un dažādas - variācijas). Tiek uzskatīts, ka, ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliekot apaļīgas.
Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus - zirņus, pupas un miežu biezputru ar sviesta actiņu kā saulīti viducī. Gavēņa laikam piemēroti būs arī zivs un piena produkti, bet ne gaļa. Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta "pūpolu putra" - tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.
Ticējumi:
- Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
- Pūpolsvētdienā nedrīkst sukāt matus, tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.
- Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs.
- Pūpolsvētdienā nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
- Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
