Sveces Adventa vainagā simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, un mācītājs Ivars Jēkabsons aicina ikvienu šo gaismu sajust arī sevī un dāvināt citiem: "Adventa laiks rada katram savu Ziemassvētku brīnumu, Kristus piedzimšanas svētku gaidīšanas gaisotni.
Tas nozīmē – sagatavoties, sapost visu, un ne tikai ārēji, tādēļ tradicionāli tas ir arī gavēņa laiks, kas liek pieklust pašam, ieklausīties savā sirdsapziņā un attīrīties."
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
Ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
Aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts,
Kas mums atkal no jauna jāatrod.
Advente. Četras baltas sveces
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti ~
Ir Pirmā Advente = kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas Svētku nākums.
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku - Mūžības pusi...
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas Svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos...
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī...
( iz “Ontūna Mazpusāna© arChīva” )
Varbūt siltums Tevī ielīs,
Tāds, ko dalīt var, ne glabāt,
Un Tu iesi ziemai cauri,
Tik daudz gaišāks, tik daudz labāks.
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā - kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
