Šodien man sanāca nodegustēt vienu no leģendām un mītiem apvīto eksotisko labumu - Pūķa čiekuru. Ja censtos tulkot burtiski, tad šo augli varētu dēvēt par pūķa augli, tomēr man šāds nosaukums šķiet visai neveikls, tāpēc nolēmu to nodēvēt par 'pūķa čiekuru.
Pūķa čiekurs ir viens no eksotiskākajiem augļiem, par kuru austrumu leģendas vēsta visneparastākās lietas. Man personīgi sanāca nobaudīt sarkanīgo vai lilīgo pūķa čiekuru, tomēr esot vēl arī pūķa čiekuri, kuru ēdamā daļa esot balta vai gaiša.
* Pūķa čiekura miza nav ēdama!
Pūķa čiekuru var izmantot dažādos koktēļos vai salātos, to no sākuma nomizojot un sagriežot tā mīskto, ēdamo daļu ar kraukšķīgajām melnajām sekliņām.
Kā es sagatavoju pūķa čiekuru ēšanai:
+ pārgriezu augli uz pusēm un novērtēju tā gatavības pakāpi
+ puses sadalīju vēl uz pusēm
+ noņēmu cieto, neēdamo mizu
Man tik tiešām šis eksotiskai labums, ļoti iegaršojās. Ja man būtu jāpraksta šī augļa garša, es teiktu ka tas ir salds ar patīkami skābenu garšas toni, kas rada mutē svaiguma un dzidruma sajūtu, tomēr tiem, kuriem nepacietība šo augli liek nogaršot nenogatavojušos, zin stāstīt, ka tas esot skābs un varot pat saraut muti čokurā. Lai gan man nesanāca 'pūķa čiekuru' pagaršot maisījumā ar citiem augļiem vai kādā augļu koktēlī, tomēr mans vērtējums šim auglim ir augstākais iespējamais.
pagaršo, vērtē, komentē