Pārsteidzoši fakti par suņiem!11

Ja tavs suns uzvedas dīvaini, iespējams, viņam pašam nekas nekaiš – problēmas, iespējams, ir tev. Vācijā veikts pētījums atklāj, ka suņiem ir neticama spēja atpazīt vairāku organisku savienojumu smaržu, kas liecina, ka cilvēka ķermenis nedarbojas, kā tam vajadzētu. Tas nozīmē, ka tavs četrkājainais līdzgaitnieks spēj diagnosticēt vēzi, diabētu un epilepsijas agrīnās pazīmes.

Amerikas Psiholoģijas asociācija ir atklājusi, ka suņi var būt tikpat gudri, cik divus gadus vecs bērns. Visgudrākie suņi ir kolliji – daļa no tiem spēj saprast līdz pat 200 vārdu. Citas gudras suņu šķirnes ir pūdeļi, vācu aitu suņi, zelta retrīveri un dobermaņi.

Astes luncināšana ir sava veida valoda. Iespējams visbiežāk nepareizi interpretētais mīts ir, ka suns luncina asti, jo ir laimīgs un draudzīgs. Izpētīts, ka suņi luncina asti pa labi, kad viņi ir priecīgi, un pa kreisi – kad ir nobijušies. Zemu nolaistas astes luncināšana nozīmē, ka suns jūt nedrošību, bet straujas kustības un saspriegoti muskuļi var signalizēt par agresiju.

Šis nav liels pārsteigums ikvienam, kas vērojis, kā viņa suns sapnī saraujas vai izdod kaut kādas skaņas. Suņiem miegā darbojas tādi paši smadzeņu viļņu aktivitātes modeļi kā cilvēkiem, un tas nozīmē, ka viņi sapņo tāpat kā mēs. Taču pārsteidzošāks ir fakts, ka ne visi suņi sapņo vienādā apmērā. Mazajiem suņiem ir vairāk sapņu nekā lielajiem. Piemēram, pūdelis var sapņot reizi desmit minūtēs, bet vācu dogs sapni redz aptuveni reizi stundā.

Amerikāņu zinātnieks Pols Zaks savos pētījumos atklājis, ka suņa smadzenes izdala oksitocīnu jeb mīlestības hormonu brīdī, kad suns kontaktējas ar cilvēkiem vai citiem suņiem. Reakcija ir tāda pati, kāda notiek cilvēka smadzenēs, kad mēs apskaujamies vai skūpstāmies.