Līdz šim vēl nevienam nav bijis precedents, kad mākslīgais intelekts kādu ietekmētu tā, ka viņam nāktos mākslīgo intelektu sūdzēt tiesā. Tomēr lai kā arī tehnoloģiju izstrādātaji necenstos, mākslīgais intelekts spēj cilveku ietekmēt arī viņam nevēlamā veidā. Vai par naudas izspiešanu no kādas personas, kura tiek pakļauta šantāžai ir paredzēti noteikti juridiski mēri, kuri noasaka sodīt ļaundari par viņa nekrietno rīcību. Tomēr atsaucoties uz mākslīgo intelektu šāda iespēja nav tik vienkārši formulējama, lai gadījumi, kuros varētu attiecināt noteiktus mērus pret tehnoloģiju turētajiem varētu izvirzīt prasību cietušais. Vai mākslīgā intelekta izmantošana dažādu piedāvajumu un pakalpojumu virzīšanu tirgū nereti robežojas ar neadekvātu un nepanesamu ietekmēšanas vai reklamēšanas metodi.
Kas sarežģī mākslīgā intelekta pāridarījumu apzināšanu:
- tehnoloģiju turētaji slēpj mākslīgā intelekta izejošo resursu
- mākslīgajam intelektam tiek piešķirts publisks statuss
- mākslīgais intelekts var tikt aktivizēts vien izvirzītajiem mērķiem paredzētajā laikā un veidā
Tehnoloģiju izmantotāji mākslīgā intelekta darbību vien saista ar publiski slavējamiem uzdevumiem, tādiem kā satiksmes negadījumu paredzēšana, veselības aprūpi, kur mākslīgais intelekts paredz kādas noteiktas kaites saasināšanos utt. Tomēr mākslīgais intelekts reti vai gandrīz nemaz netiek pieminēts ar dažādiem risinājumiem, kuri nodrošinātu tehnoloģijas turētāja peļņas palielināšanos vai kāda cita veida nevēlamu līdzcilvēku ietekmēšanu - pakļaušanu, ievešanu apātijā vai pat iespējams šantažēšanu. Un pats trakākais, ka cietušajam īsti pat nav pie kā vērsties un vien tehnoloģijas zinātaji spētu skaidri noformulēt un izklāstīt veidu, kurš novedis pie viena vai otra nevēlama rezultāta.
Mākslīgā intelekta pakļaujošās iespējas:
- izraisīt apātiju, nosakot lietotāja rīcību
- iebiedējot, lai noteiktu iespējamā atalgojuma līmeni
- maldināt, lai lietotājs tehnoloģiju sāktu jaukt ar kādu personu
- paredzot kādu negadījumu un piedāvājot izvairīties no tā iespējamības
Patreiz mākslīgajam intelektam tiek piedēvēts publisks statuss, kurš teiksim var apzināt kāda lietotāja ienākumu līmeni, uz kura balstoties no lietotāja varētu tikt izspiests viņa īpašumā esošais kapitālresurs. Vai nereti tehnoloģija tiek izmantota, lai dažādos veidos izvilinātu naudu no kāda, viņam skaidri nesaprotot par ko viņš maksā. Kā vienu piemēru var minēt lietotāju maldināšana, ka teiksim aplikācija, kura tiek piedāvāta par brīvu nav tik kavalitatīva kā aplikācija par kuru būtu jātērē savi līdzekļi, tomēr iegādājoties kādu aplikāciju ar cerību, ka tās lietotājs varēs viņu izmantot cepuri kuldams viņš parakstās uz apakšaplikāciju pirkšasnas izdevumiem, kas var novest pie tā, ka rezultātā aplikācijas lietotājs maksā par to, ko citi dara bez līdzekļu tēriņiem. Tomēr neskatoties uz publiski izmantojamu mākslīgā intelekta darbību, mūsdienās parādās iespējas mākslīgā inteltekta risinajumus attiecināt uz atsevišķiem indivīdiem vai atsevišķām sabiedrības grupām, kuras raksturo kāda nepārprotama ieszīme.
lasi, vērtē, komentē 
