Yo, guys. Whatsup? Ok sen neesmu te rādījusies tāpēc še Jums 4. Makes Me Think daļa.
Ja būs vairāk par 100 +, tad būs 5. daļa. 
Varētu varbūt būt dažas nepilnības, jo neesmu angļu valodas dievs, bet centos :)
P.S. Atļāvos ielikt pie orģinālraksta, jo teksti ir manis tulkoti. Ja tā nedrīkst, tad lūdzu rakstiet komentāros.
Ja patīk, tad ieliec +
Ja nē, tad -
Citas daļas - http://www.spoki.lv/profils/kikachuu
Šodien es uzgāju mammas veco dienasgrāmatu bēniņos. Es izlasīju dažus ierakstus, un tie bija nomācoši. Mana mamma vienmēr ir bijusi pozitīvais saules stariņš manā dzīvē, tādēļ nebiju domājis, ka viņas dzīve ir bijusi tik skumja. Pēdējais ieraksts bija dienu pirms manas dzimšanas. Es pateicu mammai, ka atradu viņas dienasgrāmatu un jautāju kāpēc viņa neturpināja tur rakstīt, kad es piedzimu. Viņa atbildēja :"Es beidzot atradu laimi. Man beidzot bija kas pārsteidzošs, kā dēļ dzīvot." MMT.
Es sēdēju kopā ar savu 81 gadu veco māti uz krēsla, restorāna uzgaidāmajā telpā. No radio skanēja "The Beach Boys" dziesma "Don't vorry Baby". Mana mamma smaidīja. Es vaicāju :"Kādēļ tu smaidi? "Tā ir mūsu dziesma. Mana un tava tēva." viņa teica, "Tava tēva nav jau apmēram 10 gadu. Tas bija ap 50jiem gadiem, kad mēs pirmo reizi dzirdējām to skanot naktsklubā. Katru reizi to dzirdot es atceros kā mēs dejojām mūsu pirmajā officiālajā randiņā. Un tas man liek smaidīt...." MMT.
Šodien, kad beidzu skolu es lūdzu vecmāmiņai parakstīt manu gadagrāmatu. Tā arī viņa izdarīja. Viņa ierakstīja :" Vislabākais, ko var darīt dzīvē ir sekot savai sirdij. Uzņemties risku. Nevajag izvēlēties vieglāko un drošāko risinājumu. Ja to darāt, tad nekas dzīvē nenotiks. Nekādus piedzīvojumus jūs nepiedzīvosiet." Es mīlu savu vecmāmiņu. MMT.
Nelielā Āfrikas ciematā, kur es pieteicos kā brīvprātīgā medmāsiņa es dodu pārtiku nabadzīgajiem bērniem. Es zinu, ka viņas vienīgais ēdiens šodienai bija šķēle kviešu maizes, ko iedevu viņai. Es neļāvu viņai redzēt, kā raudu, kad viņa šķēli pārlauza uz pusēm un lielāko daļu atdeva mazajam brālītim. MMT.
Šodien, kad tīrīju zobus pie manis pienāca mana lielā māsa un mani cieši apskāva. Viņa ir dažus gadus vecāka. Viņa teica :"Piedod, ka biju tik nejauka pret tevi, kad bijām mazākas. Es to tagad atceros ar nožēlu. Es tevi ļoti mīlu." MMT.
Vakar, kad policija apcietināja zagli, kurš ielauzās mūsu mājā, es vaicāju mammai kā viņa zināja, ka jāzvana 911, kad dzirdēja apakšstāvā troksni. Tas varēja būt vienkārši mūsu kaķis, vai kas cits. Viņa uz to atbildēja :"Kad jūti, ka lietas ir nepareizi ir vairāk jāuzticas sev un savai iekšējai balsij, jo tad tu uzzināsi vairāk nekā tu domā. MMT.
Šodien es pirmo reizi apciemoju manas māsas kapu. Man ir 20 gadi un tikai vakar man vecāki pateica, ka man ir dvīņu māsa. Viņa nomira īsi pēc dzemdībām. Esmu pavadīju vairākus gadus jūtot, ka kaut kas manī skumst un ilgojas. Kad tuvojos kapam mana sirds kļuva vieglāka, it kā no tās būtu nokritušas visas grūtības. Es zinu, ka viņa mani vēro no augšas, tādēļ tagad jūtos droši. MMT.
Visus no šiem jau lasīju, jo es arī gāju tajā adresē un meklēju, kurus varētu patulkot! Izskatās, ka esi mani apsteigusi!
Par 7. stāstu, kad es pirmo reizi izlasīju, es raudāju. Tas ir tik skumji! Jo dvīņi ir kā viens vesels un tad sanāk, ka ir pazaudēta kāda daļa no sevis. :(
