Aeroflot reiss 7841. 1985.gada 1.februāris. Netālu no Minskas Nacionālās lidostas. 58 bojāgājušie, 22 izdzīvojušie.
Komerciālo lidaparātu katastrofu bildes (Astoņdesmitie) 1980.-1985.g0
Iberia Airlines reiss 610. 1985.gada 19.februāris. Netālu no Bilbao, Spānija. Nolaižoties Bilbao lidostā, pilotu navigācijas kļūdu dēļ aviokompānijas Iberia lidmašīna Boeing 727–256 uztriecās virsū televīzijas antenai Oisi kalnā, pazaudēja kreiso spārnu un nokrita mežā. 148 bojāgājušie, neviena izdzīvojušā. Nāvējošākā aviokatastrofa Basku Zemes vēsturē.
Sadursme pie Zoločivas. 1985.gada 3.maijs. Ukrainas PSR. Debesīs pie Zoločivas pilsētas Ukrainas rietumos sadūrās pasažieru lidmašīna Tupolev Tu-134 reisā Tallina-Kišiņeva un kara transporta lidmašīna Antonov An-26. Bojā gāja 94 cilvēki - visi abās lidmašīnās sēdošie.
Tu 134 vraks (augšā) un An-26 vraks (apakšā)
Aeroflot reiss 7425. 1985.gada 10.jūlijs. Uzbekijas PSR. 200 bojāgājušie, neviena izdzīvojušā. Šī katastrofa ir nāvējošākā Uzbekijas un Padomju Savienības aviācijas vēsturē.
Delta Air Lines reiss 191. 1985.gada 2.augusts. Dalasa, Teksasa. Spēcīga negaisa laikā Dalasas/Fortvērtas Starptautiskajā lidostā nolaišanās laikā avarēja aviokompānijas Delta Air Lines lidmašīna Lockheed L-1011-385-1 TriStar. 136 bojāgājušie, 27 izdzīvojušie lidmašīnā+ viens bojāgājušais uz zemes (automašīnas vadītājs, kura spēkratam trāpīja lidmašīnas spārns). Pēc ilgas izmeklēšanas Nacionālā transporta drošības padome (NTDP) secināja, ka katastrofu izraisīja pilotu kļūda (viņu lēmums lidot cauri negaisam), kombinācijā ar pēkšņām vēja virziena izmaiņām, kā arī tas, ka piloti nebija apmācīti, kā izsargāties no nokļūšanas vēja virziena maiņas apgabalā vai kā izkļūt no šādas gaisa plūsmas nelielā augstumā. Pēc šīs katastrofas lidmašīnās ieviesa pilnveidotu vēja virziena maiņas konstatēšanas sistēmu. Vēl efektīvāka šī brīdinājuma sistēma kļuva tad, kad to apvienoja ar tā saucamo Doplera radaru.