Ko darīt, ja uz tavas mājas nokrīt kosmiska raķete?2

Uz doto brīdī šādu tīri teorētisku situāciju regulē 1967. g. pieņemtais Kosmosa līgums jeb "Outer Space Treaty" un 1972. g. Kosmosa atbildības konvencija jeb "Space Liability Convention". Tomēr situāciju būtu nepieciešams risināt starpvaldību līmenī, pat, ja kosmiskā atlūza, kas ir nokritusi uz tavas mājas, nāk no privātas kompānijas raķetes. Īsumā, ja ķīniešu raķet būtu nokritusi uz tavas mājas, tad valdība savāktu pierādījumus par radītajiem bojājumiem un pieprasītu kompensāciju no Ķīnas.

Realitātē iespēja, ka kāds satelīts uzkritīs uz mājas ir ļoti maza, bet Kosmosa atbildības konvencija tika piemērota pret Padomju savienību, kad 1978. g. tās satelīts nokrita Kanādā radot radioaktīvo piesārņojumu plašā teritorijā. Satīrīšanas darbi izmaksāja ap 14 miljoniem Kanādas dolāru. No pieprasītās 6 miljonu Kanādas dolāru kompensācijas Padomju savienība samaksāja 3 miljonus Kanādas dolāru.

Īstenībā tā bija pirmā un vienīgā reize, kad tika piemērota Kosmosa atbildības konvencija. Tomēr pēc šī incidenta tika izstrādātas četras regulējošās normas - brīdināt citu valstu valdības par kosmiskajiem atkritumiem; sniegt informāciju par gaidāmo sadursmi; satīrīt radītos bojājumus un kompensēt radušos zaudējumus.

Tā, ka gadījumā, ja tavu māju iznīcinās ķīniešu raķete, tīri teorētiski tev to kompensēs.

*Attēla redzams krievu kosmiskās stacijas Salyut 7 gabals, kas nokrita Argentīnā 1991. g.

Long March-5B Y2 raķete, kuras gabali 2021. g. 8. maijā nekrontrolēti nogāzās uz Zemes