Desmit noziegumi, kas visdrīzāk vienmēr paliks neatrisināti.9

1996. gada septembrī reperis Tupaks Šakurs apmeklēja boksa maču Lasvegasā, pēc tam iekāpa Death Row Records vadītāja Sudža Naita automašīnā. Pie luksofora blakus Naita automašīnai piebrauca balts kadiljaks, nolaida logu un raidīja vairākus šāvienus Šakura pasažiera sēdeklī. Šakuru nogādāja slimnīcā, kur viņš nomira. Dažus mēnešus vēlāk, gaidot pie Losandželosas luksofora, tāds pats liktenis piemeklēja reperi Notorious B.I.G. Pateicoties fanātiskām sazvērestības teorijām, sadarboties negribošiem lieciniekiem un nekvalitatīvai izmeklēšanai, neviena no slepkavībām netika atrisināta.

1982. gada septembrī septiņi Čikāgas iedzīvotāji nomira, izdzerot saindētas Tailenola kapsulas. Slepkava bija atvēris kapsulas, nomainījis Tailenolu pret ciankāliju un nolicis iepakojumus atpakaļ veikala plauktos. Katra kapsula bija pildīta ar 65 mg ciankālija, kas ir 10 000 reižu vairāk, nekā nepieciešams, lai nogalinātu cilvēku. Policija brauca pa Čikāgas ielām un pa skaļruņiem izplatīja brīdinājumus. No veikaliem tika izņemtas vairāk nekā 31 miljons Tailenola paciņas. Šis incidenta dēļ par normu tika ieviesta medikamentu iepakojumu aizzīmogošana. Noziedzinieks tā arī netika notverts.

Rakstnieks Edgars Alens Po 1849. gadā no Ņujorkas devās uz Ričmondu, bet tika līdz Baltimorai. 3. oktobrī garāmgājējs pamanīja Po apreibušu un nesakarīgu, guļot pie bāra. Viņš tika nogādāts tuvākajā slimnīcā, kur nomira. Tā kā viņš parādījās uz ielas dienā, kad notika pilsētas vēlēšanas, citi apgalvo, ka Po kļuva par upuri tolaik izplatītai praksei, kad korumpēti politiķi maksāja bandītiem, lai nolaupītu cilvēkus, apreibinātu viņus ar narkotikām, pārģērbtu un aizvilktu uz vēlēšanu iecirkņiem pilsētā. Tas varētu izskaidrot, kāpēc Po parādījās Baltimorā apģērbā, kas nebija viņa. Viņa nāve paliek mistērija un neviens vainīgais nav sodīts.

Kopš 2007. gada Vankūveras krastā ir izskalotas piecas cilvēka pēdas. Ne ķermeņu, ne galvu, ne drēbju, tikai pēdas, gandrīz visas vēl ģērbtas kedās. Kanādas iestādes nav noskaidrojušas, kā un kāpēc pēdas tur nokļuva. Daži apgalvo, ka okeāna straumes un sadalīšanās varētu būt dabiski atdalījušas pēdas no to īpašniekiem. Citi spriež, ka mirstīgās atliekas varētu piederēt četriem neatrastiem pie Kvadras salas 2005. gadā notikušās lidmašīnas katastrofas upuriem. Pagaidām nav atbilžu, kas un kāpēc norāvis cilvēkiem pēdas.

1996. gadā Džons Remzijs atrada savu sešgadīgo meitu, bērnu skaistumkaralieni Džonbenetu nogalinātu viņu mājas pagrabā Kalifornijā. Izmeklētāji neveica pienācīgu mājas pārmeklēšanu un pat ļāva ģimenes draugiem ieiet un iziet no nozieguma vietas. Aizdomās tika turēti trīs cilvēki, kuri vienīgie Džonbenetas slepkavības brīdī atradās mājā - viņas deviņus gadus vecais brālis Bērks un vecāki. Trīs gadus pēc slepkavības Bērku nopratināja tiesa, taču apsūdzības netika izvirzītas. Vēlāk prokurori secināja, ka Džons un Patija nav vainīgi meitas slepkavībā, jo DNS analīzes norāda uz "neizskaidrojamu trešo personu". Pagājuši gandrīz 30 gadi, taču Džonbenetas slepkava joprojām nav atrasts.

1947. gadā Nortona avēnijā tika atrasta mirusi aktrise Elizabete Šorta. Viņas ķermenis bija pārgriezts uz pusēm un sejā iegrieztas 3 collas garas rētas mutes kaktiņos, radot spokainu klauna smaidu. Mirušo iesauca par Melno Dāliju. Šortas slepkavība kļuva par sensāciju, policija sadarbojās ar presi cerībā atrast aizdomās turamo. Daudz spekulāciju bija saistītas ar Šortas dzīves detaļām. Kā ziņots, viņa draudzējās ar daudziem vīriešiem, tāpēc bija gandrīz neiespējami noteikt, ar ko viņa varētu būt bijusi kopā pirms nāves. Neatklātā slepkavība ir radījusi vairākas filmas, televīzijas raidījumus un grāmatas. Nevienam netika izvirzītas nekādas apsūdzības.

1922. gadā Vācijā Hinterkaifekas saimniecībā ar cirvi tika nogalināti seši ģimenes locekļi. Upuri bija Andreass un Kazilija Gruberi, viņu meita Viktorija, mazbērni Kazilija un Jozefs un kalpone Marija. Divgadīgais Jozefs tika nogalināts savā gultiņā, savukārt pārējie ģimenes locekļi tika noslepkavoti šķūnī. Policija secināja, ka slepkava dzīvoja saimniecībā sešas dienas pēc nozieguma izdarīšanas. Pēc ģimenes nāves joprojām tika baroti lopi, kaimiņi redzējuši, kā no skursteņa paceļas dūmi un suns bija piesiets, kad ieradās pastnieks. Marija tika pieņemta darbā tajā pašā dienā, kad viņu nogalināja, aizstājot iepriekšējo kalponi, kura aizgāja, jo mājā "spokojoties". Gruberu ģimene sāka dzirdēt balsis no bēniņiem, pazuda mājas atslēgu komplekts un parādījās skrāpējumi uz instrumentu šķūņa, it kā kāds būtu mēģinājis uzlauzt slēdzeni. Nepazīstami soļi no meža veda uz mājas aizmugurējo ieeju. Neraugoties uz visu, slepkava tā arī netika atrasts. 1955. gadā lieta tika slēgta un māja nojaukta.