Tā vien šķiet, ka tev atliek nejauši vienreiz nolamāties, lai bērni to iegaumētu uz visu dzīvi, bet patiešām nepieciešamās lietas viņi palaiž gar ausīm. Tomēr ir daži paņēmieni, kas liks bērniem tevī ieklausīties un arī saprast to, ko tu saki, lai arī viņiem tas var nepatikt.
9 psiholoģiski triki, kas liks bērniem tevī ieklausīties1
Koncentrē bērna uzmanību uz sevi
Bērni, kas ir aizrāvušies ar spēli vai strīdēšanos pat neievēros, ja tu sāksi ar viņiem runāt. Lai viņi tevi izdzirdētu un pievērstu uzmanību vajag pietupties vai arī uzlikt roku uz pleca, tas liks viņiem tevi ievērot.
Pārslēdzies uz čukstiem
Lai gan mums šķiet, ka kliegšana varētu dot ātrus rezultātus, bērni var pierast pie kliedzošiem vecākiem un pārstāt uz to reaģēt. Tāpēc, ja tavi bērni istabā kliedz vai mežonīgi spēlējas, mēģiniet runāt ar viņiem čukstot. Šī metode īpaši labi iedarbojas ar maziem bērniem, un tai ir arī laba ietekme uz pusaudžiem un pieaugušajiem.
Izrādās, ka čuksta izpratne prasa lielāku mentālu piepūli, un tas liek pārslēgties no citām lietām, ļaujot uzmanīgāk ieklausīties sarunu biedra vārdos. Turklāt mēs instinktīvi jūtam, ka svarīgas frāzes, kas tiek pateiktas čukstus, var ietekmēt mūsu labsajūtu. Klusa balss uz bērniem iedarbojas nomierinoši, tāpēc var pāriet uz čukstēšanu, lai vienkārši mazinātu bērna trauksmi.
Ļauj bērnam kontrolēt situāciju
Mēģiniet izmantot "kad-tad" apgalvojumus rinājot ar bērnu. Tas ļaus viņiem saprast, ka viņi var ietekmēt situāciju un ka tieši no viņiem ir atkarīgs pozitīvs rezultāts.
Informācijas apjoms
Bērni līdz 7 gadiem var iegaumēt 1 vai 2 informācijas gabalus, pusaudži un pieaugušie - 3-5 informācijas vienības. Tāpēc nav vērts censties bērnam izskaidrot visus sīkumus, labāk pateikt pašu svarīgāko vienā teikumā. Drošības noteikumi tiek labāk uzvterti, ja informāciju nodod pakāpeniski nevis piebāžot prātu ar daudziem noteikumiem.
Vai tev patīk kliegt?
Ja tavi bērni pastāvīgi tevi ignorē, iespējams, runājot ar viņiem, tu pārāk bieži paceļ balsi vai vienkārši pārāk daudz piekasies. Labāk nedari to šādu iemeslu dēļ:
- Tas liek bērnam justies nekompetentam.
- Bērni saprot, ka ar viņiem manipulē, un attālinās no vecākiem.
- Viņi tevi klausīs vēl mazāk.
- Tava ņirgāšanās viņus vienkārši kaitina.
- Bērni ātri saprot, ka viņiem ir tikai jāpagaida, kamēr vārdu vētra ir beigusies, un uzdevums tiks izpildīts bez viņu palīdzības.
- Gan tu, gan bērns koncentrējaties tikai uz lietas negatīvo daļu, nevis uz tās risinājumu.
Tā vietā, lai apvainotos par simto reizi, kad uz galda tiek atstāti netīri trauki, mēģini uzslavēt bērnu par viņa pareizo rīcību. Ja tu kaut ko pieprasi no sava bērna, izsaki skaidrus norādījumus un tikai vienu reizi brīdini par sekām.
Paskaidro, kā viņu uzvedība liek tev justies
Ir svarīgi, lai bērns saprot, kā viņu rīcība ietekmē apkārtējos cilvēkus un dzīvniekus. Tev nav jāieaudzina viņos vainas sajūta, bet gan jāpaskaidro, ka viņu rīcība var kādam sagādāt sāpes, bēdas un aizvainojumu. Tas palīdzēs bērnam ātrāk iemācīties just līdzi citiem. Pastāsti bērnam, kā jūties pēc viņa vārdiem vai viņa uzvedības. Piemēram, “Tava gaudošana liek man domāt, ka esi noguris un ir pienācis laiks atstāt rotaļu laukumu."
Klausies!
Iemācieties uzmanīgi klausīties dēlu vai meitu, nepārtraucot un nenovēršot savu uzmanību uz citām lietām, piemēram, filmas skatīšanās vai īsziņu sūtīšanu. Tas veido uzticības pamatu starp jums. Tas liks bērnam justies saprastam, un viņš labprātāk uzklausīs tevi. Pat ja tu pieķer viņu par kaut ko, ko viņiem nevajadzētu darīt, ļaujiet viņiem izteikties. Uzzini, kā viņi jūtas un kas viņus mudināja to darīt. Tikai pēc tam izsaki savu viedokli vai nostāju par to.
Liec viņiem domāt
Tā vietā, lai tūkstošiem reižu atkārtotu saviem bērniem drošības noteikumus, piemēram, ka viņi uzmanīgi neklausās, liec atmiņai strādāt. Uzdod viņiem jautājumu par to, kas viņiem būtu jādara noteiktā situācijā vai kā viņi redz noteiktu problēmu. Tas viņiem palīdzēs labāk atcerēties noteikumus, un tu neizskatīsities pēc papagaiļa, kas atkārto vienu un to pašu.
Mīli savu bērnu tādu, kāds viņš ir
Vecākam, kurš kliedz uz savu bērn par to, ka viņš uzrbina degunu vai publiski dusmojas, visticamāk, ir problēmas nevis ar bērnu, bet gan ar to, kā viņi tiek uztverti. Viņiem ir kauns, ka kāds varētu domāt, ka viņš vai viņa ir slikts vecāks. Lai iemācītos pieņemt savus pēcnācējus ar visām viņu nepilnībām (kas ir uzticības pamats), vecākam, pirmkārt, vajadzētu pieņemt sevi.
Pat ja tava bērna uzvedība šobrīd ir tālu no ideālas, tev nevajadzētu šaubīties, ka viņš izaugs par pienācīgu cilvēku. Mīliet viņus ar visām viņu nepilnībām. Bērni uzklausīs tavu viedokli tikai tad, ja viņi pastāvīgi izjutīs atbalstu.