Sievietes loma mūsdienu Japānā ir ļoti daudzveidīga, sarežģīta un saistīta ar senajām tradīcijām. Tradicionāli japāņu gimenēm ir savi noteikumi, kur par visu atbild vīrieši.
Sievietes loma mūsdienu Japānā ir ļoti daudzveidīga, sarežģīta un saistīta ar senajām tradīcijām. Tradicionāli japāņu gimenēm ir savi noteikumi, kur par visu atbild vīrieši.
Jau no mazotnes meitenes tiek pārliecinātas, ka viņas nav līdzvērtīgi ģimenes locekļi.
Budisms, kas ir tradicionālā reliģija Japānā, māca, ka sievietes ir zemākas par vīriešiem, ļaunas un visu nelaimju cēloņi. Lai sasniegtu nirvānu sievietei būtu jākļūst par vīrieti. Vienīgais veids, kā to sasniegt, ir caur ciešanām. Tas ir vienīgais veids, lai sieviete izpirktu savu pirmatnējo grēku.
Tas noved pie tā, ka jau no mazotnes meitenes jūtās mazāk svarīgas nekā vīrieši. Pret meitenēm izturās savādāk nekā pret zēniem. Agrāk vai vēlāk sieviete saprot, ka viņai ir jāapprecas un viņai būs vēl mazāk tiesību un viņas vienīgais uzdevums būs dzemdēt dēlus.
Japānas konstitūcijā 1947. g. tika noteikts, ka sievietes ir līdzvērtīgas vīriešiem, bet daudzās ģimenēs patriarhālās tradīcijas ir saglabājušās. Tas izpaužas kā tēvu despotiska uzvedība vai sievietes bezierunu pakļaušanās vīram.
Attiecības nav romantiskas
Domu publiska izpaušana nav ierasta parādība Japānā. Došanās randiņos ir vairāk par sarunām, došanos uz filmām un pastaigām parkā. Japāņu sievietes parasti diezgan ātri pieņems precību piedāvājumu. Tā varētu būt diezgan parasta aina, ka vīrietis skatoties televizoru palūgs meitenes roku. Saņemot apstiprinošu atbildi, viņš turpinās sēdēt pie televizora un pareizi audzinātas meitenes būs ļoti laimīgas saņemt precību piedāvājumu, cik ātri vien iespējams, jo tad viņas sabiedrības acīs būs pilnvērtīgas.
Sievietēm ir tik daudz aizliegumu, ka noteikumi iedalās vairākās grupās.
Atbilstoši tradīcijām ir lietas, ko meitene nedrīkst darīt. Dažas no lietām pat tiek uzskatītas par apkaunojošām un japāņu sieviete to nekad nedarīs, pat ja ļoti gribēs to izdarīt.
Japāņu sieviete jūtīsies apkaunota, ja viņu redzēs ēdot vai parādot zobus ēšanas laikā. Meitenes ēdot parasti piesedz muti ar roku. Tradicionāli randiņa laikā, ja tas notiek kafejnīcā, meitenei vajag noslēpt sava vēdera gurkstēšanu un viņām nebija atļauts ēst, kamēr vīrieši ietur maltīti. Viņām ir atļauts padzerties. Turklāt ēdiena ņemšana ar rokām ir pieļaujama tikai vīriešiem.
Japāņu sieviete nedrīkst rādīt ādu zemāk par kaklu, tāpēc parasti pa virsu tiek apgērbts džemperis ar šķēlumu, kuram vajadzetu parādīt, ka zem tā ir cits labs apģērbs.
Ja sievietes tonis, kādā tā runā, nav pietiekami sievišķīgs, tad viņu uzskatīs par rupju.
Vīrieši tiek cienīti, bet uz sievietēm noskatās no augšas.
Japāņu valodā pat ir īpašs teiciens, kas tā ir tulkojams. Vīrieši uzrunā savas sievas ar vietniekvārdu, kas norāda uz to zemāku statusu. Sievietes savukārt uzrunā vīrus ar pagodinošu vietniekvārdu. Japāņu vīrieši uzskata, ka viņu pienākumi beidzas ar to, ka apgādā sievieti ar naudu un dzīvesvietu. No sievietēm tiek sagaidīts, ka viņas būs "ērtas"
Papildus tam japāņu meitenes nedrīkst uzvarēt vīriešus. Sievieti neieredzēs, ja viņa uzvarēs vīrieti džudo.
Populārākais sieviešu "darbs" Japānā ir būšana par mājsaimnieci.
Lai arī Japānā neviens neliek sievietei pēc precībām pamest darbu, viņas pašas izlemj, vai atstāt darbu un turpināt veidot karjeru. Tomēr viņas drīkst pieņemt šādu lēmumu, ja var parūpēties par savu ģimeni. Mūsdienās aizvien vairāk sieviešu izvēlās karjeru ģimenes vietā un neprecās, kamēr ir jaunas.
Mājās visu dara sievietes. Vīrieši atnāk no darba, lai atpūstos, un viņiem nav nekādu pienākumu. No sievietēm tiek sagaidīts, ka mājās būs perfekta kārtība.
Ikdienas pienākumi pat Pelnrušķītei būtu par daudz
Katrai japāņu sievietei vajag celties pirms vīra, lai sagatavotu brokastis un pusdienas, ko viņš var paņemt līdzi. Vīrieši var strādāt 12 stundu darbadienu un tāpat izskatīties lieliski. Drēbju gludināšana un mazgāšana ir sieviešu pienākums.
Japāņu vīrieši parasti ēd dažādus ēdienus mazos daudzumos. Tāpēc uz galda vajag būt dažādiem ēdieniem mazos šķīvjos. Tā vietā, lai pagatavotu vienu ēdienu, japāņu sieviete gatavo vairākus ēdienus katru dienu. Pēc tam viņai vajag notīrīt galdu un nomazgāt šķīvjus.
Arī rūpes par bērniem ir tikai sieviešu darbs. Tipisks japāņu vīrietis strādā daudz un ir noguris, savu ģimeni tas redz brīvdienās. Bērnudārzi nav populāri Japānā, tāpēc bērni līdz 5 gadu vecumam ir pilnībā atkarīgi no sievietēm.
Sieviete vairs nav sieviete, kad kļūst par māti.
Japāņi neuztraucas par to, vai laulība ir laimīga, ja ir bērni. Pat, ja pāris ir bijis laimīgi precējies, pēc bērna piedzimšanas vīrietis sāk iztureties pret sievu kā tikai pret savu bērnu māti. Japāņu sievietes pavada vakarus mājās, bet vīrieši bāros kopā ar draugiem. Nav nekas neparasts, ja vīrietis dodas pie prostitūtām.
Kamēr sieva mājās gatavo ēst un sagatavo gultu (lielākā daļa no laulātajiem guļ atsevišķās gultās, jo vīrietim vajag labi atpūsties pirms darba dienas), vīrieši nodarbojas ar kaut ko citu. Sievas viņiem neuzdod nekādus jautājumus.
Sievietes reti kad šķirās
Daudzas japāņu sievietes mājās piedzivo fizisku ietekmēšanu, tomēr neskatoties uz to sieviete nekad par to nežēlosies policijā. Lielākā daļa no sievietēm vēlās šķirties, bet tas reti, kad notiek. Lai arī īpašums tiks sadalīts, lielākā daļa no sievām nevar būt mājsaimnieces un strādāt labi atalgotu darbu, tāpēc pēc šķiršanās sievietes var palikt bez iztikas līdzekļiem.
Vai mūsdienās ir kas mainījies? Lai arī lielākajās pilsētās rietumu kultūras ietekmē attiecības ir kļuvušas brīvākās, lielākā daļa no cilvēkiem vispār nevēlās nekādas attiecības. Jo tiek uzskatīts vienkārši par pārāk apgrūtinošu.
Sen jau zināms, ka sievietēm ir grūti visur - Japānā, Eiropā, ASV u.c. valstīs, izņemot varbūt musulmaņu valstis, no kurām sieviešu žēlošanos nevar sadzirdēt, bet vispār Japānas tradicionālā reliģija nav budisms, bet gan sintoisms.
Pilnīgs bullshits tas viss ir! Gandrīz nekas no tava rakstītā nav taisnība! Par piemēru paskaties Youtube video blogu par krievu puisi, kas n-tos gadus dzīvo Japānā un ikdienā tiekas un runā ar Japānietēm par visādām sadzīves lietām.
Nu nav gluži tā. Kārtību starp cilvēka attiecībām ar Dievu, starp vīŗieti un sievieti un citu būtnu attiecībām regulē senākie pastāvošie svētie raksti - vēdas. Jā, tur ir minēts, ka vīrieša ķermenis ir "augstāka līmeņa ķermenis", vēl minēts, ka sievietei atkārtoti jāpiedzimt vīrieša ķermenī un tikai caur vīrieša ķermeni ir iespējams pamest šo cilvēka pasauli uz augstāku. Tacu lielākā daļa mūsdienu vīriešu un sieviešu dodas uz dzīvnieku pasauli. Neviens nezin un neko nedara, lai nonāktu "garīgajās pasaulēs", Tāpēc tāda detaļa, ka vīrieša ķermenis ir augstāka līmeņa, nespēlē nekādu lomu.
Tomēr no laika gala tiek mācīts,ka vīrietis ir tas, kas uzņemas atbildību par ģimenes locekļu labsajūtu, ka viņš kā stiprākais aizstāv, aizsargā, atbalsta vājākos - sievieti ar bērniem, vecos, slimos un vārgos. Vīrietis ir augstāks, bet viņam arī ir lielāka atbildība, viņš ir ģimenes, dzimtas ass. Bet ass viņš ir tikai tad, ja viņš ir labais vīrietis. Mūsdienu vīŗieši drīzāk dodas uz dzīvnieku pasauli, tāpēc sievietes nemaz neredz to ass lomu. Un arī sievietes dodas uz dzīvnieku pasauli, tāpēc viņām nemaz nespīd dabūt vīrieša ķermeni, no kura pārtraukt pārdzimšanu uz Zemes planētām. (Sievietes loma ir sievietes loma - atbalstīt savu vīru, bērnu, ģimenes locekļus un vispār vairot un izplatīt mīlestību, žēlsīrdību, maigumu un rūpes sabiedrībā. Vīrietis- cīnās, nes mamutu, aizstāv. Sieviete - mīl, ir mīlēta, ir drošībā, atbalsta un aprūpē un ir laimīga.)
Viss tas, ka vīrieši izturas necienīgi, sievietēm liek kalpot, sit, ierobežo, iet uz krogu un kas tur vēl bija, tas ir sabiedrībā pie degradētiem vīriešiem un sievietēm. Attīstītā sabiedrbā sieviete jūtas droša, laimīga, particīga un apgādāta un apmierināta ar savu vīŗieti un ģimeni. Degradētā sabiedrībā ir vīrieši varmākas, nelieši un vispār neuzņemas nekādu atbildību par sievieti, bērnu un vājākajiem sabiedrības locekļiem. Rezultātā ne sieviete uz garīgo pasauli pēc nāves tiek, nedz laimīga ir šajā dzīvē, nedz saturīgi šo dzīvi nodzīvo. Tieši tas pats attiecas uz vīrieti. Vīrietis aug tikai tad, ja spēj uzņemties atbildību par savu mikrokolektīvu un tad - arī par cēlākiem procesiem. Bet degradētā sabiedrībā visi draudzīgi degradējas, nav svarīgi kādā griezumā.