Vēstures gaitā ir zuduši daudzi dārgumi, lai gan ko citu var sagaidīt? Tās ir vērtīgas lietas, kuras daudzi grib. Ja vien negribi pazaudēt kaut ko vērtīgu, tad vajag izdarīt tā, lai neviens nezina, kas tev ir. Tomēr šeit būs pieci pazudušu dārgumu piemēri.
5 slavenākie pazudušie dārgumi4
80
0
Attēls no: cdn.thecollector.com
Derības šķirsts
Derības šķirsts neapšaubāmi joprojām ir viens no mistiskākajiem priekšmetiem, kas minēts Bībelē. Ikviens atceras Spīlberga nemirstīgo klasiku “Pazudušā šķirsta meklējumos”, kur drosmīgais Indiana Džounss pieredzēja lielus piedzīvojumus, lai atklātu nenovērtējamo artefaktu, bet kas īsti bija šis šķirsts?
Saskaņā ar Bībeles aprakstiem tā bija akācijas koka lāde ar zelta apvalku, kas simbolizēja Dieva klātbūtni cilvēku vidū. Iekšā glabājās zelta pods ar “debesu mannu”, Ārona stienis un divas plāksnes ar rakstītiem Dieva baušļiem, ko Sinaja kalnā saņēma pravietis Mozus.
Ebreji šķirstu nesa uz Apsolīto zemi. Ar viņa pārdabiskajām spējām Jahves tauta bija neuzvarama. Šķirsta spēks izžāvēja Jordānas upi, lai izraēlieši varētu to šķērsot, un nosūtīja slimības filistiešiem, kuri uzdrošinājās cīnīties ar Dieva izredzētajiem.
Šķirsts vēl pastāvēja ķēniņa Josijas valdīšanas laikā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tiek uzskatīts, ka tas tika pazaudēts, kad Babilonijas karalis Nebukadnecars iekaroja Jeruzalemi 587. gadā pirms mūsu ēras vai agrāk, jo tas nebija minēts starp relikvijām un dārgumiem, kas izlaupīti no Zālamana tempļa. Paklausot Dieva pavēlei, izraēlieši nekad neradīja vēl vienu šķirstu, un tā noslēpums palika neatgriezeniski zudis.
Attēls no: img.evbuc.com
Romanovu Lieldienu olas
Pīters Karls Faberžē bija franču izcelsmes krievu juvelieris. Viņš ir pazīstams ar sava darba izcilo kvalitāti un skaistumu, un jo īpaši ar populārajām Faberžē olām.
Faberžē olu karaliskā tradīcija aizsākās ar caru Aleksandru III, kurš 1885. gadā Faberžē studijā pasūtīja dekoratīvu Lieldienu olu kā dāvanu savai sievai ķeizarienei Marijai Fjodorovnai.
Saņemot dāvanu, Marija Fjodorovna ieraudzīja parastu olu, kas izgatavota no baltā zelta. Taču imperators olā bija sagatavojis vairākus pārsteigumus. Atverot to, viņa atrada zeltainu dzeltenumu. Līdzīgi kā krievu matrjoškai, olai bija vairāk pārsteigumu, kas gaidīja atrašanu – dzeltenumu vajadzēja atvērt, lai atklātu zeltainu vistu ar rubīna acīm.
Zelta vistas iekšpusē bija miniatūra imperatora kroņa kopija, kas izgatavota no zelta un dimantiem, kā arī neliels rubīns, ko ķeizariene valkāja uz ķēdes ap kaklu. Šī oriģinālā ola ir zināma ar nosaukumu "Vista".
No šīs dienas kronis pasūtīja Faberžē pagatavot vienu olu gadā līdz Aleksandra III nāvei. Šo tradīciju turpināja viņa pēctecis Nikolajs II, kurš kopumā pasūtīja vēl 44 olas.
Precīzs olu skaits joprojām nav zināms, jo vairākas tika izgatavotas citām bagātām krievu ģimenēm. Tiek uzskatīts, ka kopumā bija aptuveni 70, taču noslēpums ir tāds, ka 8 karaliskās olas ir pazudušas.
Katra no izdzīvojušajām Faberžes olām ir miljoniem dolāru vērta, kas nozīmē, ka trūkstošās olas būtu vēl vairāk vērtas.
Reklāma
Attēls no: i0.wp.com
Karaļa Džona pazudušie dārgumi
Anglijas karalis Džons (1166 – 1216) mīlēja kolekcionēt rotaslietas un zelta plāksnes, un viņa kolekcija bija neizmērojama. 1216. gadā karalis devās uz Linu Norfolkā apgabalā, ko trāpīgi sauca par purvu, jo tas sastāvēja no plašām bīstamu purvu teritorijām.
Tur karalis Džons saslima ar dizentēriju un nolēma atgriezties Ņūarkas pilī, lai ārstētos. Protams, viņš izvēlējās drošu ceļu, kaut arī lēnāku, taču viņa karavīri un rati, pilni ar dārglietām, personīgajām mantām un pat no vecmāmiņas Vācijas ķeizarienes mantotajiem kroņiem, veica īso un bīstamo ceļu cauri purviem.
Tur tie arī pazuda. Viņa dārgumu kariete tika pazaudēta un nekad vairs netika atrasta. Pats karalis Džons nomira dažas dienas vēlāk, ar to izbeidzot stāstu. Karaļa Džona dārgumi bieži tiek uzskatīts par lielākajiem karaliskajiem dārgumiem vēsturē. Vai tie patiešām pazuda plūdmaiņāš vai nepareiza purvos izvēlēta maršruta dēļ, vai arī to nozaga viņa paša radinieki?
Attēls no: cdn.thecollector.com
Inku pazudušais zelts
Daudzas leģendas stāsta par zudušo Paititi pilsētu. Pēc dažu domām, tieši šeit senie inki savā izmisumā slēpa savu dārgumus no eiropiešiem Dienvidamerikas iebrukuma laikā. Pateicoties nezināmajai vietai un leģendām, kas apvij pazudušo pilsētu, Paititi ir kļuvis par sinonīmu leģendārajam El Dorado.
Pēc pētnieku domām, zelta pilsēta atrodas Peru džungļos. To meklējot tika atrastas daudzas citas apdzīvotas vietas, kurās tika atrasta skaidra informācija par Paititi eksistenci. Neatkarīgi no tā, vai tā ir leģenda kā El Dorado, vai ari tā pastāv un vai šīs divas vietas patiesībā nav viena un tā pati, iespēams to mēs uzzināsim nākotnē.
Attēls no: www.youarecurrent.com
Nāves jūras vara tīstokļi
Nāves jūras ziemeļu galā netālu no Kaljas pilsētas Palestīnā atrodas Kumrānas arheoloģiskā vieta. Šī ir vieta, kur 1946. gadā kāds beduīns atklāja tur esošajās alās slavenos Nāves jūras tīstokļus.
Vēlāk arheologu veiktajos 11 alu izrakumos atklāti 972 pergamenta un papirusa teksti un divi neparasti vara ruļļi, kas, iespējams, ir viena un tā paša artefakta divas daļas.
Attiecīgais vara ritulis tika atklāts 1952. gadā alas Nr.3 aizmugurē, un tas atšķiras ne tikai pēc materiāla, bet arī pēc satura. Izrādījās, ka šis ir detalizēts saraksts ar 64 vietām, kur it kā tiek paslēpts ievērojams daudzums zelta un sudraba.
Diemžēl atrašanās vietas ir rakstītas tā, it kā lasītājs atpazītu minētās vietas bez precīzas norādes, tāpēc noslēpums paliek neatklāts līdz mūsdienām.
Tiek uzskatīts, ka tas tika izveidots 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Lai gan daudzi vēsturnieki uzskata, ka dažus dārgumus, iespējams, atraduši romieši iebrūkot reģionā, ir iespējams, ka vismaz dažas no šīm vietām tā arī ir palikušas neatklātas.
Tev patiks šie raksti
