Vai Rīgā tiešām bija pirmā Ziemassvētku eglīte?3

Mākslas zinātņu maģistre Māra Siliņa ir pārliecināta, ka 1510. gada notikums nav saistāms ar Ziemassvētkiem, bet gan ar citiem svētkiem – Vastlāvjiem (Fastnacht, Meteņiem, Masļeņņicu).

«Tātad idejiski tas ir kaut kas cits. Jo jau pati pušķotas, greznotas Ziemassvētku egles publiska sadedzināšana manā uztverē faktiski ir zaimošana. Un, ja jau grib kādas tradīcijas, kas varbūt varētu pievilināt tūristus, tad tā drīzāk ir maskarāde – identiska karnevāliskajām izdarībām citās zemēs,» pārliecināta ir M. Siliņa, - «melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Bet tur nekas nav teikts, ka būtu pušķota egle. Tikpat labi tas varētu būt bijis pavisam kāds cits koks, ko tolaik varēja saistīt ar pagāniskām tradīcijām,» uzsver zinātniece.

Mums, ņemot vērā viduslaiku paražas, jāizdara secinājums, ka pušķot to varēja vienīgi ar lentēm, kaltētiem ziediem, salmu pinuma lellēm un, iespējams, augļiem. Tomēr ir kāds atradums, ko atrada 2003. gada izrakumos Rīgā - Vaļņu ielā 19. Tur tika atrasta spīdīga bumba, kas pēc vēsturnieku domām varētu būt senākais eglīšu rotājums.

To datē ar 17-18.gs., kamēr citos Eiropas muzejos senākie rotājumi attiecas uz 19.gs. vidu. Tā ir darināta no rūpīgi pulēta pelēcīga akmens, diametrā 2,4 cm. Šī, iespējams, ir senākā Ziemassvētku mantiņa.