"Braucu kādu dienu ar 11-gadnieku Uber mašīnā, kad viņš uzprasīja, kam tas ir domāts"
"Es tikko atradu 90-to gadu telefonu ar haštagu. Twitter pat nebija izgudrots, kāpēc viņiem vajadzēja haštagu?"
"Mans erns bija tik satraukts par grāmatu, ko mums vakar atsūtīja. "Mammu" viņš pajautāja, "vai tur ir VISU cilvēku vārdi?". 11-gadnieks nekad nebija redzējis telefonu grāmatu.
"Skatījis filmu ar bērnu un filmā meitene sūtīja īsziņu uz aizveramā telefona. Viņš uzprasīja, kā vispār ir iespējams tur kaut ko uzrakstīt?"
"Es zinu, ka esmu vecs runājot ar pusaudžiem par CD ierakstīšanu (angliski burning jeb iededzināšanu) un viņi tiešām domā, ka dedzināju CD. Labi, ka vēl neprasa, kas ir CD"
"Mans 9-gadnieks uzprasīja, kas tas ir? Kad tas radās? 1955? Tas ir domāts mūzikai? ...es nopirku to gadā, kad tu piedzimi"
"Es uzprasīju māsasmeitai, kas tas ir, un viņa pateica, ka mikroviļņu krāsns"
Žēl to "bāreņu", kuri (piespiedu kārtā, jo vecāki negrib ņemties ar viņiem) aug ar skārienierīcēm. Normālās ģimenēs bērni būs iepazīstināti ar tādām lietām.
Dažas lietas arī es nezinu. Tur lielāko ties runa par maziem bērniem, kuri ļoti daudz ko nezin un visu iepazīst.
Pārspīlēti. Nevar prasīt bērnam vai jebkuram cilvēkam to, par ko viņam nekad nav stāstīts.
Šobrīd bērni 5 gados zina daudz vairāk nekā mēs tajā laikā.
