Senās rotaslietas ir ne tikai dekorācijas simbols, bet arī vērtīgs informācijas avots par dažādu civilizāciju kultūru un vērtībām. Kopš seniem laikiem cilvēki ir rotājuši sevi, savu apkārtni un savas mājas ar neparastiem priekšmetiem, kas izgatavoti no dārgiem metāliem un akmeņiem, atspoguļojot viņu attieksmi pret skaistumu un greznību.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka šie dārgakmeņi bija ne tikai rotājumi, tiem bieži bija arī dziļa simboliska un reliģiska nozīme. Kur mēs būtu bez šī?
Cilvēces vēstures pētījumi pierāda, ka tieksme pēc skaistuma bija raksturīga visiem cilvēkiem un visos laikos. Gan romieši un ēģiptieši, gan dažādu Ķīnas dinastiju pārstāvji, kā arī daudzas citas tautas mīlēja skaistas lietas.
Zemāk tu varēsi redzēt dažādu pagātnes laikmetu rotaslietu fotogrāfijas, kas skaidri liecina, ka mūsu senči nevarēja iedomāties savu dzīvi bez zelta un dārgakmeņiem.
17. gadsimta Mogolu kolba no nefrīta un zelta, dekorēta ar smaragdiem un rubīniem.
Lielie mogoli https://ieej.lv/WFzmi bija Mogulu impērijas valdnieki, kas valdīja no 1526. līdz 1857. gadam. Tas pastāvēja mūsdienu Indijas, Pakistānas, Afganistānas dienvidaustrumu un Bangladešas teritorijā.
Lielais Snetishamas (Austrumanglijas) Torks, https://ieej.lv/Djezc izgatavots no kilograma zelta gabala, aptuveni 1. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Šī rotaslieta ir sarežģīti izstrādāta pusmēness kaklarota, kuru 1950. gadā pavisam nejauši atklāja parasts zemnieks.
Ametista vīnogas ar nefrīta lapām, Ķīna, Cjinu dinastija, https://ieej.lv/f8XT0 19.gs.
Bizantijas zelta ķermeņa ķēde, 600 gadu m.ē.
Šī savstarpēji savienoto medaljonu ķēde ir lielākā rotaslieta, kas izdzīvojusi no Bizantijas https://ieej.lv/7HskH impērijas. Tā tika nēsāta uz pleciem un gurniem.
Sens granāta gredzens, kas, iespējams, attēlo pirmo Romas imperatoru 20. g. p.m.ē.
Pastāv pieņēmums, ka Augusts ir attēlots uz dziļspieduma granāta zīmoga. Zinātnieki uzskata, ka gredzenam ir aptuveni 2000 gadu.
Zelta apbedīšanas maska ar auskariem, Mongolija vai Ziemeļķīna, Liao https://ieej.lv/AViP6 dinastija, 916–1125 gadi. m.ē.
Liao impērija bija valsts, ko veidoja mongoļu valodā runājošie nomadi. Daudzus gadus viņi ieņēma plašos Ķīnas ziemeļaustrumus.
Napoleona I kronēšanas laikā 1804. gadā izmantotā vainaga zelta lapa.
Saglabājusies tikai vienā eksemplārā..
Interesantas "lietiņas", bija interesanti palasīt.
