16 pirmsnāves atzīšanās, kuras liks tev brīnīties2

1. Mammai reiz bija pacients, kurš uz nāves gultas atzinās, ka Vjetnamā nogalināja savu dvīņu brāli (lai varētu novelt nāvi uz karu), nozaga viņa identitāti un atgriezās ASV, lai būtu kopā ar viņa sievu.

2. Tantes vīrs pirms nāves atzinās, ka netīšām izmazgāja nepareizā temperatūrā divus viņas mīļākos džemperus. Šie džemperi bija pazuduši 20 gadus atpakaļ. Tantei pat bija teorija, kura no draudzenēm tos varētu būt nozagusi kāda saviesīga pasākuma laikā. Protams, ka tante viņam piedeva.

3. Stāsts no kādas slimnieku kopējas. Viena no pacientēm bija 90 gadus sieviete gultas režīmā, kura lielākoties nereaģēja uz apkārtējo pasauli. Viņa nāca no ģimenes, kura jau 5 paaudzes ar lielu lepnumu gāja vienā un tajā pašā prestižajā augstskolā. Viņas mazmazmeita bija pirmā ģimenē, kura nolēma ne tikai neiet šajā augstskolā, bet pat izvēlējās mācīties lielāko konkurentu augstskolā. Tad nu viņi visi sēž pie 90gadīgās sievietes gultas un sāk aprunāt mazmazmeitu par viņas izvēli. Pēkšņi sieviete sēdus pieceļas no gultas, nosaka: ''NODEVĒJA!'' un nomirst.

4. Vecvecmāmiņa visu dzīvi visiem teica, ka viņas dzimšanas diena ir 30. oktobris. Pirms nāves viņa atzina, ka tomēr ir dzimusi 31. oktobrī, bet bija māņticīga, tāpēc meloja par datumu.

5. Mana tante bija liecinieks tam, kā viņas pensijas vecuma mamma nokrīt pa kāpnēm. Pēdējos elpas vilcienos viņa atzina, ka nemaz nav tantes īstā mamma. Īstā mamma ir vecākā māsa, kura bija palikusi stāvoklī agrā jaunībā, tāpēc tika pieņemts lēmums uzdot šo bērnu par viņas māsu.

6. Vecmāmiņa uz nāves gultas atzina, ka viņai riebās būt precētai un audzināt bērnus. Viņa gan mūs joprojām mīlēja vairāk par visu citu. Pāris gadus vēlāk manai mammai pirms viņas nāves bija ļoti līdzīga atzīšanās.

7. Pansionātā kādai 86 gadus vecai pacientei istabiņā bija daudz krustu. Es lūdzu viņu samazināt krustu skaitu, jo tie traucēja viņu aprūpēt. Viņas atbilde: ''Viens krusts = viena dvēsele, ko esmu atņēmusi.'' Istabā bija 14 krusti.

8. Mirstot vectēvs atzinās manai mammai, ka viņas jaunākais brālis nemaz nav vectēva bioloģiskais bērns. Bija brīdis, kad mani vecvecāki dzīvoja šķirti, un tolaik vecmāmiņa palika stāvoklī no kāda cita. Tolaik svešs bērns bija skandāls, tāpēc viņi tēloja, ka bērns ir no vectēva. Nevienam nebija aizdomu, ka viņam ir cits tēvs. Daudzus gadus vēlāk mamma šo pateica arī pašam brālim. Viņam bija vienalga.

9. Mamma nepazina savu tēvu, jo viņa bija vienas nakts sakara rezultāts. Visu viņas dzīvi omīte stāstīja šausmu stāstus par to, ka viņas tēvs esot bijis vardarbīgs un rupjš. Pat iedeva viņam agresīvi skanošu vārdu. Uz nāves gultas viņa atzinās, ka viņai nav ne jausmas, kurš ir tēvs, jo viņa bija pavadījusi laiku ar vairākiem jūrniekiem. Viņa nespēja atsaukt atmiņā ne vārdus, ne citu noderīgu informāciju.

10. Vectēvs pirms nāves atzinās, kāpēc viņam uz rokas ir tetovējums. Tas bija dīvaini, jo viņš bija mācītājs. Izrādās, ka 19 gadu vecumā viņš bija nokļuvis cietumā un tur ticis pie tetovējuma. Pēc iznākšanas ārā viņš mainīja savu dzīvi un kļuva par mācītāju.

11. Vectēvs mirstot atzinās, ka ir šķīries no manas vecmāmiņas. Neviens to nenojauta. Kad pēc nāves mēs šķirojām mantas, atradām šķiršanās apliecību. No 1978. gada.

12. Vecmamma atzinās, ka ir krāpusi savu vīru un iedrošinājusi manu mammu (viņas vedeklu) darīt to pašu.

13. Kāda kundze uz nāves gultas atzinās, ka ir bijusi eskorta meitene Otrā pasaules kara laikā. Viņa nekautrējās par šo ceļu, bet izvēlējās par to plaši nerunāt, lai cilvēki uz viņu neskatītos šķībi. Viņas klienti esot bijuši augsta ranga, kā arī viņai bijuši vismaz 5 aborti.

14. Tētis visu dzīvi domāja, ka viņa mamma izdarīja pašnāvību, kad viņš bija vien 10 gadus vecs. Uz nāves gultas viņa tēvs atzinās, ka nogalināja viņa mammu.

15. Vecmamma pirms nāves mums visiem atzinās, ka viņai uz dibena ir tetovējums Teksasas kontūras formā. Blakus esošā medmāsa sāka skaļi smieties un apliecināja, ka tā ir taisnība.

16. Vairāku dekāžu garumā manā teju 100 gadus vecā omīte kolekcionēja pūces - pulksteņus, piparu dzirnaviņas, figūriņas utt. Mēs visu laiku centāmies saprast viņas apsēstību ar pūcēm, bet tā arī netikām gudri. Kad ārsts paziņoja, ka viņai atlicis dzīvot dažas dienas, viņš jautāja, vai viņa vēlas kaut ko vēl pateikt. ''Nekad neesmu sapratusi pūces.'' Izrādās, ka 40-tajos gados viņa bija nopirkusi sāls un piparu dzirnaviņas ar pūču ornamentu. Tad kāds viņai uzdāvināja pūces figūriņu. Un tad pēkšņi visi sāka viņai dāvināt pūces.