ÄŖstenajam ZiemassvÄtku vecÄ«tim jau ir aptuveni 1600 gadu. CeturtajÄ gadsimtÄ PatarÄ, tagadÄjÄ Turcijas teritorijÄ pie VidusjÅ«ras, dzÄ«voja kÄds jauneklis vÄrdÄ š Nikolass. ViÅÅ” bija ļoti labsirdÄ«gs un dievbijÄ«gs.
Jau 17 gadu vecumÄ viÅÅ” bija kļuvis par mÅ«ku un Mirras pilsÄtÄ sÄka studÄt teoloÄ£iju. Divdesmit piecu gadu vecumÄ viÅÅ” tika iesvÄtÄ«ts par š bÄ«skapu. StÄsts par Å”o notikumu saglabÄjies lÄ«dz mÅ«su dienÄm.
LÄ«dzko Nikolass bija beidzis studijas, mūžībÄ aizgÄja vietÄjais bÄ«skaps. Visas apkÄrtnes bÄ«skapi sapulcÄjÄs, lai ieceltu jaunu bÄ«skapu, taÄu neviena piemÄrota garÄ«dznieka nebija. NaktÄ« bÄ«skapi sapnÄ« izdzirda Dieva balsi, kurÅ” sacÄ«ja: "Lai par Mirras bÄ«skapu kļūst tas, kurÅ” pirmais no rÄ«ta ienÄks baznÄ«cÄ." UztrÅ«kuÅ”ies no miega, priesteri vÄl pa nakts tumsu steidzÄs uz baznÄ«cu, lai nenokavÄtu tikÅ”anos ar jauno bÄ«skapu. PaÅ”Ä rÄ«ta agrumÄ lÄ«dz ar pirmo gaismiÅu dievnamÄ ienÄca Nikolass, kurÅ” bija devies pielÅ«gt Dievu, kÄ to bija paradis darÄ«t ikkatru rÄ«tu.
Nikolass nÄca no bagÄtas Ä£imenes, tomÄr, saÅÄmis dÄsnu mantojumu, neizlietoja to savÄm vajadzÄ«bÄm, bet palÄ«dzÄja trÅ«cÄ«gajiem, Ä«paÅ”i rÅ«pÄjoties par bÄrniem. ViÅÅ” dÄvinÄja cilvÄkiem naudu un dažÄdas sadzÄ«ves lietas, kuru tiem pietrÅ«ka, un centÄs to paveikt slepenÄ«bÄ, jo nevÄlÄjÄs izrÄdÄ«ties ļaužu priekÅ”Ä kÄ labdaris.
Par notikumu, kas Nikolasu padarÄ«ja leÄ£endÄru paaudžu paaudzÄs, ir daudz nostÄstu. Viens no tiem vÄsta par kÄdu nabadzÄ«gu zem- nieku Ä£imeni, kurÄ auguÅ”as trÄ«s meitas. TÄvs bijis pavisam izmisis, jo nespÄjis vairs meitenÄm sagÄdÄt uzturu. SavÄs bÄdÄs zemnieks jau grasÄ«jies atdot meitas pie sveÅ”iem ļaudÄ«m (cita teika stÄsta, ka tÄvs gatavojies meitenes pÄrdot verdzÄ«bÄ; vÄl pastÄv nostÄsts, ka meitÄm nav bijis pÅ«ra un tÄpÄc viÅas nav varÄjuÅ”as iziet pie vÄ«ra). Kad par to izdzirda Nikolass, viÅÅ” tÅ«daļ nolÄma palÄ«dzÄt. KÄdu vakaru bÄ«skaps ielika maisiÅÄ zeltu un paslepeni atstÄja to uz palodzes vecÄkajai meitai. NÄkamajÄ vakarÄ zelts tika nolikts vidÄjai meitai. Bet, kad pienÄca jaunÄkÄs kÄrta, logs bija aizvÄrts, tÄdÄļ Nikolass uzrÄpies uz jumta un ielaidis maiÅ”eli ar zeltu skurstenÄ«. KamÄ«nÄ Å¾ÄvÄjuÅ”Äs jaunÄkÄs meitas novalkÄtÄs kurpÄ«tes (citÄ versijÄ - zeÄ·es vai zÄbaciÅi), un tÄs piebiruÅ”as pilnas ar zeltu.
VÄl kÄda teika vÄsta, ka nauda sabÄrta kurpÄs. kas izliktas aiz sliekÅ”Åa pie durvÄ«m. Ir arÄ« leÄ£enda. ka Nikolass jau sÄkumÄ iesviedis zeltu skurstenÄ« un visas trÄ«s meitas nÄkamajÄ rÄ«tÄ atraduÅ”as savas kurpes pilnas ar naudu. Zemnieki pateicÄ«bÄ un aizkustinÄjumÄ par Nikolasa palÄ«dzÄ«bu pÄrstÄstÄ«juÅ”i Å”o notikumu no paaudzes paaudzÄ.
PÄc nÄves Nikolass tika kanonizÄts (pasludinÄts par svÄto) gan PareizticÄ«go, gan Romas Katoļu baznÄ«cÄ, viÅÅ” tiek uzskatÄ«ts par bÄrnu un nabadzÄ«go aizstÄvi, kÄ arÄ« par jÅ«rnieku un zvejnieku aizgÄdni. GandrÄ«z katrÄ zemÄ SvÄto Nikolasu sauc citÄdi. KrievijÄ un daudzviet EiropÄ viÅu pazÄ«st kÄ SvÄto Nikolaju, holandieÅ”iem viÅÅ” ir SvÄtais KlÄss (Sinter Klaas), vÄcieÅ”iem - Nikolauss, bet amerikÄÅiem - Santa Klauss.
Kad stÄsts par SvÄtÄ Nikolasa brÄ«numaino labsirdÄ«bu izplatÄ«jÄs aizvien plaÅ”ÄkÄ apkÄrtnÄ, ar laiku izveidojÄs ÄŖpaÅ”a tradÄ«cija ā 6. decembra, SvÄtÄ Nikolasa (Nikolaja) dienas priekÅ”vakarÄ bÄrni izlika aiz sliekÅ”Åa savus zÄbaciÅus vai piekÄra zeÄ·Ä«tes pie krÄsns, kamÄ«na vai gultiÅas, cerot no rÄ«ta ieraudzÄ«t tajÄs dÄvaniÅas no SvÄtÄ Nikolaja. VÄcijÄ, AustrijÄ, Å veicÄ un vÄl dažÄs Eiropas zemÄs bÄrni joprojÄm saÅem dÄvanas ne tikai ZiemassvÄtkos, bet arÄ« 6. decembrÄ«, turpretÄ« citviet pasaulÄ, sÄkot no 14. gadsimta, dÄvanu gaidÄ«Å”ana pÄrcÄlusies uz ZiemassvÄtku ritu vai arÄ« ā kÄ tas parasts LatvijÄ - dÄvanas tiek dalÄ«tas 24. decembra vakarÄ.
ZeÄ·Äs un kurpÄs nereti tiek ielikti cukurgraudi, siens vai burkÄni. Tie paredzÄti SvÄtÄ Nikolaja zirgam, kura mugurÄ viÅÅ” dodas pie bÄrniem.
19. gadsimtÄ SvÄtais Nikolass kļūst pazÄ«stams arÄ« AmerikÄ, kad stÄstu par viÅu turp aizved imigranti no Holandes. SvÄtais Nikolass par mÅ«slaikos labi zinÄmo Santa Klausu pÄrtapa pÄc Klementa KlÄrka MÅ«ra grÄmatas iznÄkÅ”anas. DarbÄ, ko sauc "SvÄtÄ Nikolaja atnÄkÅ”ana", stÄstÄ«ts par kÄdu puisÄnu, kurÅ” ZiemassvÄtkos sastop SvÄto Nikolaju. MÅ«rs aprakstÄ«jis, kÄ SvÄtais traucies ziemeļbriežu pajÅ«gÄ, kurÄ bijis iekrauts milzÄ«gs dÄvanu maiss bÄrniem.
Katra tauta labsirdÄ«gÄ vÄ«ra tÄlam pievienojusi pa kÄdam izskata vai rakstura elementam, devusi vÄrdu savÄ valodÄ, un tÄ pamazÄm SvÄtais Nikolass kļuvis par dÄvanu piegÄdÄtÄju visas pasaules bÄrniem. MÅ«sdienÄs viÅu iztÄlojamies kÄ apaļīgu, pavecu, laipnu vÄ«ru ar baltu bÄrdu un sÄrtiem vaigiem. ViÅÅ” tÄrpies sarkanÄ mÄtelÄ« ar baltÄm kažokÄdas apmalÄ«tÄm. Å o tÄlu, izrÄdÄs, 1931. gadÄ radÄ«jis mÄkslinieks Hedons Sandbloms kompÄnijas "Coca Cola" ZiemassvÄtku reklÄmÄm. Santa Klausa prototips bijis mÄkslinieka draugs, kurÅ” izskatÄ«jies tÄds, kÄdam jÄbÅ«t Ä«stam ZiemassvÄtku vecÄ«tim, ā labsirdÄ«gs, smaidÄ«gs, veselÄ«gi apaļīgs vecaistÄvs. Kad bÄrni sÄka vaicÄt, kur Santa Klauss mitinÄs, tika izgudrota leÄ£enda, ka viÅa mÄjoklis ir ZiemeļpolÄ, taÄu apÄ·ÄrÄ«gie bÄrni nerimÄs taujÄt, labi zinÄdami, ka Ziemeļpola dabas apstÄkļi nav piemÄroti dzÄ«vei. Tad radÄs jauns stÄsts par to, ka ZiemasĀsvÄtku vecÄ«tis apmeties SomijÄ ā LapzemÄ, un, sÄkot ar 1950. gadu, Santa Klauss sÄka pieÅemt apmeklÄtÄjus Napapiiri pilsÄtÄ, bet 1985. gadÄ LapzemÄ atklÄja Ä«paÅ”u Santa Klausa biroju, uz kurieni viÅam var sÅ«tÄ«t vÄstules, kÄ ari doties apciemot. ZiemassvÄtku vecÄ«Å”a biroji izveidoti daudzviet pasaulÄ, arÄ« LatvijÄ - tas atrodas LiepÄjas rajona ZiemupÄ, un arÄ« turp bÄrni var sÅ«tÄ«t vÄstules un pieteikties ciemos.
GarŔ raksts, bet interesants. Iesaku izlasīt.
https://media.tenor.com/FeTcCKUqYSYAAAAd/santa-santa-claus.gif
Visiem visu to labÄko.
https://media.tenor.com/YM_O1v58Dr0AAAAd/merry-christmas.gif LustÄ«gus, kustÄ«gus ZiemassvÄtkos.
Å o stÄstu dzirdÄjÄm TurcijÄ no vietÄjÄ gida un pabijÄm vietÄ kur atrodas sv.Nikolasa Ŕķirsts!!!
