ÄŖstenajam ZiemassvÄtku vecÄ«tim jau ir aptuveni 1600 gadu. CeturtajÄ gadsimtÄ PatarÄ, tagadÄjÄ Turcijas teritorijÄ pie VidusjÅ«ras, dzÄ«voja kÄds jauneklis vÄrdÄ š Nikolass. ViÅš bija ļoti labsirdÄ«gs un dievbijÄ«gs.
Jau 17 gadu vecumÄ viÅš bija kļuvis par mÅ«ku un Mirras pilsÄtÄ sÄka studÄt teoloÄ£iju. Divdesmit piecu gadu vecumÄ viÅš tika iesvÄtÄ«ts par š bÄ«skapu. StÄsts par šo notikumu saglabÄjies lÄ«dz mÅ«su dienÄm.
LÄ«dzko Nikolass bija beidzis studijas, mūžībÄ aizgÄja vietÄjais bÄ«skaps. Visas apkÄrtnes bÄ«skapi sapulcÄjÄs, lai ieceltu jaunu bÄ«skapu, taÄu neviena piemÄrota garÄ«dznieka nebija. NaktÄ« bÄ«skapi sapnÄ« izdzirda Dieva balsi, kurš sacÄ«ja: "Lai par Mirras bÄ«skapu kļūst tas, kurš pirmais no rÄ«ta ienÄks baznÄ«cÄ." UztrÅ«kušies no miega, priesteri vÄl pa nakts tumsu steidzÄs uz baznÄ«cu, lai nenokavÄtu tikšanos ar jauno bÄ«skapu. PašÄ rÄ«ta agrumÄ lÄ«dz ar pirmo gaismiÅu dievnamÄ ienÄca Nikolass, kurš bija devies pielÅ«gt Dievu, kÄ to bija paradis darÄ«t ikkatru rÄ«tu.
Nikolass nÄca no bagÄtas Ä£imenes, tomÄr, saÅÄmis dÄsnu mantojumu, neizlietoja to savÄm vajadzÄ«bÄm, bet palÄ«dzÄja trÅ«cÄ«gajiem, Ä«paši rÅ«pÄjoties par bÄrniem. ViÅš dÄvinÄja cilvÄkiem naudu un dažÄdas sadzÄ«ves lietas, kuru tiem pietrÅ«ka, un centÄs to paveikt slepenÄ«bÄ, jo nevÄlÄjÄs izrÄdÄ«ties ļaužu priekšÄ kÄ labdaris.
Par notikumu, kas Nikolasu padarÄ«ja leÄ£endÄru paaudžu paaudzÄs, ir daudz nostÄstu. Viens no tiem vÄsta par kÄdu nabadzÄ«gu zem- nieku Ä£imeni, kurÄ augušas trÄ«s meitas. TÄvs bijis pavisam izmisis, jo nespÄjis vairs meitenÄm sagÄdÄt uzturu. SavÄs bÄdÄs zemnieks jau grasÄ«jies atdot meitas pie svešiem ļaudÄ«m (cita teika stÄsta, ka tÄvs gatavojies meitenes pÄrdot verdzÄ«bÄ; vÄl pastÄv nostÄsts, ka meitÄm nav bijis pÅ«ra un tÄpÄc viÅas nav varÄjušas iziet pie vÄ«ra). Kad par to izdzirda Nikolass, viÅš tÅ«daļ nolÄma palÄ«dzÄt. KÄdu vakaru bÄ«skaps ielika maisiÅÄ zeltu un paslepeni atstÄja to uz palodzes vecÄkajai meitai. NÄkamajÄ vakarÄ zelts tika nolikts vidÄjai meitai. Bet, kad pienÄca jaunÄkÄs kÄrta, logs bija aizvÄrts, tÄdÄļ Nikolass uzrÄpies uz jumta un ielaidis maišeli ar zeltu skurstenÄ«. KamÄ«nÄ Å¾ÄvÄjušÄs jaunÄkÄs meitas novalkÄtÄs kurpÄ«tes (citÄ versijÄ - zeÄ·es vai zÄbaciÅi), un tÄs piebirušas pilnas ar zeltu.
VÄl kÄda teika vÄsta, ka nauda sabÄrta kurpÄs. kas izliktas aiz sliekšÅa pie durvÄ«m. Ir arÄ« leÄ£enda. ka Nikolass jau sÄkumÄ iesviedis zeltu skurstenÄ« un visas trÄ«s meitas nÄkamajÄ rÄ«tÄ atradušas savas kurpes pilnas ar naudu. Zemnieki pateicÄ«bÄ un aizkustinÄjumÄ par Nikolasa palÄ«dzÄ«bu pÄrstÄstÄ«juši šo notikumu no paaudzes paaudzÄ.
PÄc nÄves Nikolass tika kanonizÄts (pasludinÄts par svÄto) gan PareizticÄ«go, gan Romas Katoļu baznÄ«cÄ, viÅš tiek uzskatÄ«ts par bÄrnu un nabadzÄ«go aizstÄvi, kÄ arÄ« par jÅ«rnieku un zvejnieku aizgÄdni. GandrÄ«z katrÄ zemÄ SvÄto Nikolasu sauc citÄdi. KrievijÄ un daudzviet EiropÄ viÅu pazÄ«st kÄ SvÄto Nikolaju, holandiešiem viÅš ir SvÄtais KlÄss (Sinter Klaas), vÄciešiem - Nikolauss, bet amerikÄÅiem - Santa Klauss.
Kad stÄsts par SvÄtÄ Nikolasa brÄ«numaino labsirdÄ«bu izplatÄ«jÄs aizvien plašÄkÄ apkÄrtnÄ, ar laiku izveidojÄs ÄŖpaša tradÄ«cija — 6. decembra, SvÄtÄ Nikolasa (Nikolaja) dienas priekšvakarÄ bÄrni izlika aiz sliekšÅa savus zÄbaciÅus vai piekÄra zeÄ·Ä«tes pie krÄsns, kamÄ«na vai gultiÅas, cerot no rÄ«ta ieraudzÄ«t tajÄs dÄvaniÅas no SvÄtÄ Nikolaja. VÄcijÄ, AustrijÄ, ŠveicÄ un vÄl dažÄs Eiropas zemÄs bÄrni joprojÄm saÅem dÄvanas ne tikai ZiemassvÄtkos, bet arÄ« 6. decembrÄ«, turpretÄ« citviet pasaulÄ, sÄkot no 14. gadsimta, dÄvanu gaidÄ«šana pÄrcÄlusies uz ZiemassvÄtku ritu vai arÄ« — kÄ tas parasts LatvijÄ - dÄvanas tiek dalÄ«tas 24. decembra vakarÄ.
ZeÄ·Äs un kurpÄs nereti tiek ielikti cukurgraudi, siens vai burkÄni. Tie paredzÄti SvÄtÄ Nikolaja zirgam, kura mugurÄ viÅš dodas pie bÄrniem.
19. gadsimtÄ SvÄtais Nikolass kļūst pazÄ«stams arÄ« AmerikÄ, kad stÄstu par viÅu turp aizved imigranti no Holandes. SvÄtais Nikolass par mÅ«slaikos labi zinÄmo Santa Klausu pÄrtapa pÄc Klementa KlÄrka MÅ«ra grÄmatas iznÄkšanas. DarbÄ, ko sauc "SvÄtÄ Nikolaja atnÄkšana", stÄstÄ«ts par kÄdu puisÄnu, kurš ZiemassvÄtkos sastop SvÄto Nikolaju. MÅ«rs aprakstÄ«jis, kÄ SvÄtais traucies ziemeļbriežu pajÅ«gÄ, kurÄ bijis iekrauts milzÄ«gs dÄvanu maiss bÄrniem.
Katra tauta labsirdÄ«gÄ vÄ«ra tÄlam pievienojusi pa kÄdam izskata vai rakstura elementam, devusi vÄrdu savÄ valodÄ, un tÄ pamazÄm SvÄtais Nikolass kļuvis par dÄvanu piegÄdÄtÄju visas pasaules bÄrniem. MÅ«sdienÄs viÅu iztÄlojamies kÄ apaļīgu, pavecu, laipnu vÄ«ru ar baltu bÄrdu un sÄrtiem vaigiem. ViÅš tÄrpies sarkanÄ mÄtelÄ« ar baltÄm kažokÄdas apmalÄ«tÄm. Šo tÄlu, izrÄdÄs, 1931. gadÄ radÄ«jis mÄkslinieks Hedons Sandbloms kompÄnijas "Coca Cola" ZiemassvÄtku reklÄmÄm. Santa Klausa prototips bijis mÄkslinieka draugs, kurš izskatÄ«jies tÄds, kÄdam jÄbÅ«t Ä«stam ZiemassvÄtku vecÄ«tim, — labsirdÄ«gs, smaidÄ«gs, veselÄ«gi apaļīgs vecaistÄvs. Kad bÄrni sÄka vaicÄt, kur Santa Klauss mitinÄs, tika izgudrota leÄ£enda, ka viÅa mÄjoklis ir ZiemeļpolÄ, taÄu apÄ·ÄrÄ«gie bÄrni nerimÄs taujÄt, labi zinÄdami, ka Ziemeļpola dabas apstÄkļi nav piemÄroti dzÄ«vei. Tad radÄs jauns stÄsts par to, ka ZiemassvÄtku vecÄ«tis apmeties SomijÄ — LapzemÄ, un, sÄkot ar 1950. gadu, Santa Klauss sÄka pieÅemt apmeklÄtÄjus Napapiiri pilsÄtÄ, bet 1985. gadÄ LapzemÄ atklÄja Ä«pašu Santa Klausa biroju, uz kurieni viÅam var sÅ«tÄ«t vÄstules, kÄ ari doties apciemot. ZiemassvÄtku vecÄ«ša biroji izveidoti daudzviet pasaulÄ, arÄ« LatvijÄ - tas atrodas LiepÄjas rajona ZiemupÄ, un arÄ« turp bÄrni var sÅ«tÄ«t vÄstules un pieteikties ciemos.
GarŔ raksts, bet interesants. Iesaku izlasīt.
https://media.tenor.com/FeTcCKUqYSYAAAAd/santa-santa-claus.gif
Visiem visu to labÄko.
https://media.tenor.com/YM_O1v58Dr0AAAAd/merry-christmas.gif LustÄ«gus, kustÄ«gus ZiemassvÄtkos.
