Noteikti atradīsies kāds draugs, kas tā arī nav atdevis kārtridžu, ko viņš aizņēmās uz nedēļas nogali.
Ar tām spēlēja visur, kāpņutelpās, pagalmos un starpbrīžos.
Noteikti atradīsies kāds draugs, kas tā arī nav atdevis kārtridžu, ko viņš aizņēmās uz nedēļas nogali.
Ar tām spēlēja visur, kāpņutelpās, pagalmos un starpbrīžos.
Īpašais tūnings no stieplēm
Tas bija galds jebkuram dzīves gadījumam. Nelaime tam, kas to pārnesot nometa sev uz kāju pirkstiem.
Vai atceraties vēl to monotono balsi, kas ierunāja, šķiet, visus "viģikus" ar rietumu filmām?
daudzas lietas nav padomju laika...
Video kasetes- īsti nebūs padomju laika (viņas vispār bija, bet - ļoti ļoti reti...)
arī fiškas, tamogočī.. nav no PSRS..
UN tie piekariņi , nav no vadiņiem, bet no medicīnas sistēmām ... - iespējams ka kāds vel tādas veido...
Hei - te nu gan ir ko pakomentēt, Lestet!
"Īpašais svētku "komplekts". Varēja būt papildināts ar dažiem apelsīniem uz Jauno gadu." - šis patiešām bija jauks komplekts! Labprāt tādu iegūtu tagad. Šeit bija svarīgi nevis - ko tu dzer, bet - ar ko tu dzer!
"Noplēšamais kalendārs, parasti virtuvē, katru noplēst pa vienai lapiņai." - kas bija ļoti būtiski, tika nodrukāts uz ne-krītota papīra, tātad - slaukot dirsu neslīdēja!
"Krāsainu vadu veidoti rotājumi." - tie rotājumi nebija no vadiem, bet no izlietotām medicības sistēmām (kapeļņicām).
"Skolā nepieciešamais komplekts, kas bieži vien arī izbira un bija jāsaliek atpakaļ" - izbira tikai tizleņiem. Un bija nepieciešams tikai rasēšanai. Tātad, tikai 1x nedēļā.
"Jūs arī zīmējāt ciparus uz siera?" - tas bija derīguma termiņš (ražošanas datums)
Večukiņ, pokemonu fiškas bija brīvvalsts laikā, nevis padomju laikos, un par tamagochi tieši tas pats stāsts.
Tos ciparus neviens nezīmēja uz siera. Viņi bija no plastmasas un tur jau atradās, kad pirka 😄
Ja kas, tad līdzīgu galdu varu nofocet kaut tagad, stāv otrā istabā!😂 Domāju, vēl tiks bieži izmantots!😁
Par sieru cipariņiem īsti nezinu, bet noteikti sava nozīme bija....vai nu maiņas nr, vai datums, vai.... ! Savā laikā esmu spiedis nr. uz maizi, tas nozīmēja, kura maiņa no četrām šo maizi cepusi!😁
Atceros, Centrāltirgū ap Līgo svētkiem tirgoja cepures bērniem, taisītas no krāsaina papīra.
Bļa kā man patika velniņus pīt no sistēmām.
Tik tālu ka māsiņas pēc lietošanas pašas nesa uz palātu😎
Tur,kur veidots pīts no vadiem raksta, stieples, tur,kur vadu nav raksta, ka no vadiem 🤪 Un kādus ciparus uz siera Tu zīmēji?
Tamagoči jau nu vairs nebija padomju bērniem 😆 Ja nu vienīgi daži aizkavējās attīstībā. Daudzas lietas ir vēl šodien un nekādi neatgādina par padomiju.
To viģiku balsi nekādi neizdodas sagūglēt, gribas vēlreiz paklausīties 😄
Es ari berniba loti gribeju tomogoči, bet ta pie vina netiku neviens man ne nopirka ne uzdavinaja. Tikai noskatijos no malas ka kadam ir gribetu vismaz rezi muza vinu paspelet😎