10 lietas, ko bērniem vajadzētu dzirdēt no vecākiem, lai celtu pašapziņu5

"Es tevi mīlu"

Mēs par viņiem rūpējamies, pieskatam, maksājam par izglītību, nopērkam visu vajadzīgo un nevaram gulēt uztraucoties par bērniem, bet tas viss ir tikai tāpēc, ka mēs viņus mīlam. Tomēr bērniem vajag to dzirdēt. Bērni nevar tik vienkārši izsecināt, ka viss, kas notiek apkārt ir tikai tāpēc, ka mēs tos mīlam. Tas ir jāpasaka.

"Vai tu man piedod?"

Mēs visi pieļaujam kļūdas un tas ir labs veids, kā likt bērniem uzņemties atbildību par savu rīcību, ja mēs parādam piemēru prasot piedošanu, bet to nevaram piespiest, jo tādā veidā bērni saņems neskaidru vēstījumu un jūtīsies kā upuri tā vietā, lai saprastu, kurš ir īstais upuris.

"Es tev uzticos"

Bērni domā, ka vecāki zina visu un tāpēc sakot, ka mēs viņiem uzticamies, mēs ļaujam notikt brīnumiem. Nav jēgas melot sakot visu laiku, ka mēs uzticamies viņiem, lai arī ko viņi nedarītu, bet mūsu teiktajam vajag izklausīties kā patiesībai, kad mēs to sakam. Jo tas ir veids, kā viņi spēs attīstīt pašpārliecību.

"Es tevi saprotu"

Kā var parādīt bērniem, ka viņi var paļauties uz mūsu saprašanu un atbalstu? Ja mēs bērniem to neteiksim, tad viņiem būs grūti to izsecināt. Savukārt, ja viņi nejūties saprasti, tas var novest pie uzvedības problēmām. Vienkārša frāze kā "Es tevi saprotu" var radīt lielu atšķirību un to var nostiprināt pastāstot līdzīgu atgadījumu no savas dzīves.

"Raudi, cik tev vajag"

Raudāšana ir pilnīgi dabiska un tā notiek ne jau tāpēc, ka mēs gribam vai izvēlamies, bet tas tā nebūs mūžīgi. Nevajag teikt, lai bērni pārstāj raudāt, tas tikai mazinās viņu emociju nozīmi un viņi nemācēs ar tām tikt galā, bet raudāšana pāries, ja bērni sajutīs atbalstu.

"Es ar tevi lepojos"

Tā vietā, lai novērtētu rezultātu, vajadzētu vairāk pievērst uzmanību ieguldītajām pūlēm. No otras puses mēs ar visu pasauli esam gatavi dalīties ar bērnu pirmajiem solīšiem, bet vajag arī, lai bērni zina, cik ļoti mēs ar viņiem lepojamies.

"Tavs viedoklis ir svarīgs"

Ne vienmēr bērni zinās, kas ir pats labākais viņiem, bet tas vēl nenozīmē, ka viņiem vajag darīt to, ko mēs sakam. Vai šajā situācijā nav svarīgākais spēja izlemt? Visu pieaugušo dzīvi viņiem vadzēs izlemt un mēs nebūsim blakus, lai pateiktu, ko darīt. Mēs varam ļaut arī bērniem ar mums strīdēties, lai viņi varētu paskaidrot, kāpēc viņi grib to, ko viņi grib.

"Paldies tev!"

Atrodi pateikt bērnam par kaut ko paldies un tādā veidā tu nodosi vēstījumu, ka es zinu, ko tu esi izdarījis un ka esmu par to pateicīgs. Kā lai vēl iemāca bērnu būt pateicīgiem par ikdienišķām lietām, ja mēs paši nebūsiem viņiem pateicīgi.