Šis ir iepriekšējo 4 rakstu turpinājums, biogrāfiskajam stāstam par amerikāņu progresīvā metāla titāniem ''Dream Theater''.
Pirms šī raksta lasīšanas, ieteikums izlasīt visus iepriekšējos.
Dream Theater turpmāk rakstā būs saukts saīsināti - DT.
Stāsts par grupu, kas apvienoja lielāko tiesu mūzikas žanru vienā: 5. daļa1
Pēc 2002. gada ''World Tourbulence'' tūres, un dažu mēnešu atpūtas, 2003. gada martā, DT dodas studijā lai vēlreiz pamēģinātu uzrakstīt smagāku albumu.
Interesanti, ka jauno albumu DT rakstīja dienām un naktīm savā mēģinājumu studijā, un rezultātā, paveica darbu trīs nedēļās (no 10. marta līdz 3. aprīlim).
Ierakstīt albumu vienā studijā, nezināmu apstākļu dēļ, arī nesanāca - bungas ierakstītas vienā, visi pārējie instrumenti ar vokālu, citā.
Tā gada vasrā, DT dodas kopējā tūrē ar grupu Queensryche, kā laikā, Petrucci daudz ko iemācījās no viņu ģitārista. Pat iekļāva frāzi ''Don`t tell me what`s in, tell me how to write'' vienā no jaunajām dziesmām.
Jaunais ''Train of Thought'' albums iznāk 2003. gada novembrī, un kārtējo reizi pārsteidz DT auditoriju. Šis tad nu ir nākamais grupas smagākais un drūmākais albums. Sākas viņš ar to pašu akordu, ar ko beidzas ''Six Degrees Of Inner Turbulence''.
Šeit ir tikai 7 dziesmas, bet katra ir ar savu stāstu, enerģiju.
No faktiem, šeit ir dziesma gan par sapiņķerējušos dzīvē cilvēku, gan par muzikanta dzīvi, gan par naidu pret audžu tēvu (Portnojs izlēma izpausties, jo pēc viņa vārdiem, dziesmas par mīlestību viņam rakstīt nesanāk), gan par cilvēka atnākšanu pie Dieva.
Komerciāli albums bija ļoti izdevies, lai gan šoreiz ne čartu ziņā (53. vieta Billboard200). Tomēr ļoti daudzos laikrakstos/vietnēs, Train of Thought vēljoprojām parādās daudz kur, kā viens no kvalitatīvākajiem metāla albumiem vēsturē.
No Portnoja suītas par savu alkoholismu, šeit ir otrā dziesma ''This Dying Soul''.
Tāpat interesanti, ka korejiešu preses bonusa diskā ir ''Live Scenes From New York'' otrais akts.
Kopš 2003. gada, DT atver jaunu ''official Bootleg'', bonusa izdevumu sēriju, kas atbalstīta ar pašu grupas leiblu ''Ytse Jams''.
Šai sērijā iekļauti dažādi 90to gadu koncertieraksti, tribūti (veltījuma koncerti), albumu demo versijas, utt...
Vēl, 2003. gadā Maiks Portnojs iekļūst bundzenieku slavas zālē.
Tūre ''Train of Thought'' albumam ilga gandrīz visu 2004. gadu. Viņas laikā DT daudz ko paspējuši izdarīt.
Martā, viņu pirmajam albumam ''When Dream And Day Unite'', paliek 15 gadi, kādēļ tiek nospēlēts viss albums dzīvajā, ar vienu bonusa dziesmu, un Metropolis, pt.1 beigās. Divām pēdējām pievienojās grupas bijušais frontmenis Čārlijs Dominici, un taustiņnieks Dereks Sherinian (Kevins nepiekrita).
Aprīlī DT tiek nospēlēt koncertu vienā ļoti leģendārā Tokio zālē ''Nippon Budokan'', kur viņi izpilda vienu no lielākajiem tūres setiem (repertuāriem), un filmē koncerta albumam. Beigās, vienalga nācās izgriezt veselas 3 dziesmas.
Tūres beigās, DT iesilda leģendārās ''Yes'' koncertus.
Attēlā jūs varat redzēt 2004. gada oktobrī izdoto, jauno koncertalbumu ''Live At Budokan''.
Koncerta sākumā, Jordans konstatē taustiņu sistēmas kļūmi, kādēļ koncertā, pašā sākumā, taustiņi skanējā greizi, vai vispār neskanēja. Jordans imitēja, ka spēlē pareizas partijas priekš tam, lai pēc tam viņas visas ierakstītu studijā.
Šī kļūme varētu būt paskaidrojums, tik ļoti faniem iemīlētai improvizācijas, dziesmas ''Beyond This Life'' vidū.
DT bija interesanta ideja nākamajam albumam - sarakstīt viņu vieglāku uztverei, klasiskāku pēc skanējuma (tik klasisku, ka pilnīgi ar orķestri), un par mūziku.
Albumā DT mums liek priekšā visparastāko klavieru oktāvu (no F līdz F), rakstot katru dziesmu uz pustoni/toni augstāku.
Jaunais albums sākās ar noti, ar ko beidzās iepriekšējais (Jordans iespēlēja viņu ar degunu).
Tūre jaunajam albumam bija sākusies uz pāris dienām ātrāk, par paša albuma iznākšanu, repertuārā bija paņemta smagākā dziesma ''Panic Attack''.
''Octavarium'' iznāk 2005. gada vasarā, un gūst ļoti labas atsauksmes.
Lai gan albums, kā iepriekšējais, baigi augstas vietas čartos neaizņem, tomēr atkal vairāk iecienīts žurnālistu vidū.
Pēc ''Octavarium'' iznākšanas, DT pārtrauca attiecības ar savu leiblu ''Atlantic Records''.
''Octavarium'' bija pēdējais albums, ierakstīts studijā '' Hit Factory''.
Tūre bija balstīta uz Dream Theater 20-gadi. Tomēr liels notikums.
Koncertu repertuārs bija savādāks praktiski katram koncertam, bet vienmēr gāja hronoloģiski, caur diskogrāfiju.
DT pievienojās ''Megadeth'' organizētā tūrē ''Gigantour'', kopā ar citu progresīvo grupu ''Opeth''.
2005. gada decembrī, DT nospēlē savu pirmo lielāko koncertu - tur bija ap 20 000 cilvēkiem.
Pēdējie divi koncerti tūrē bija nospēlēti ar simfonisko orķestri.
Pēdējais koncerts, kas notika ''Radio City Music Hall'', Ņujorkā, tika ierakstīts, un izlaists 2006. gadā, kā koncertalbums ''Score''.
''Score'' dabūja platīnas atzinumu ASV, izpārdodoties vairāk par 100 000 kopijām.
Šī bija raksta 5. daļa. Ceru, jums nekļuva garlaicīgi. Paldies, tiekamies nākamajā daļā!