Atceraties, iepriekšējā biogrāfiskajā rakstā teicu, ka biogrāfisko rakstu vairs šeit nebūs? Būs gan.
Laimīgu jauno gadu, starp citu!
Stāsts par grupu, kas kļuva pārāk skumja priekš metāla3
Gadā 1990. (aptuveni) , čalis vārdā Deivids Isbergs saprata, ka ļoti cien death-metālu, un tādēļ izveidoja savu grupu, savācot kolektīvu no draugiem.
Pats viņš bija arī nemazāk literatūras cienītājs, tāpēc nosaukumu kolektīvam izlasīja Vilbura Smita novelē ''The Sunbird'', kur bija pilsēta ''Opeth''.
Neilgu laiku pēc kolektīva izveidošanas, Deivids uzaicina no citas grupas Maiklu Akerfeldtu spēlēt basģitāru.
Pārējiem Opeth dalībniekiem nedaudz nepatika šis gadījums, jo viņi neko nezināja par šo maiņu.
Tādā veidā, Maikls ar Deividu grupā palika vieni.
Toties tālāk sākās riktīgākais grupas dalībnieku karuselis, kurš nerimās ļoti ilgu laiku. Starp tiem, kas aizgāja, atradās arī Deivids Isbergs.
Argumenti katram bija visdažādākie : neapmierināja lēns progress (pašā sākumā) , bija skandāls ar kolēģiem vai leibliem, iepatikās spēlēt citur, utt...
Kāmēr grupā valdīja atnākšanas un aiziešanas haoss, Maikls Akerfeldts vienā brīdī aizcināja nokoncentrēties uz jaunas mūzikas sarakstīšanas, un viņam labi tas izdevās.
Lai gan Opeth bija death-metāla grupa, Maikls pamazām ieviesa mūzikā tīro vokālu, džeza ; blūza ; progresīvā roka ; folka daļiņas, kas pataisīja skanējumu unikālu.
Tas deva pasaulei iespēju saņemt pirmo Opeth albumu ''Orchild'' 1995. gada vasarā.
Publika, starp citu, pieņēma albumu vairumā diezgan labi.
Bet
Bet neviens uz vietējās skatuves no viņiem neko negaidīja. Negaidīja, jo nekad neuztvēra nopietni. Sākotnēji ar bijušo dalībnieku Deivu nevienam nebija labas attiecības.
Kā Maikls vēlāk stāstīja, neviens mūs nepazina, un mēs nevienu nepazinām. Mēs bijām pilnīgi outsideri.
Mīlestība pret mūziku ir spējīga veikt patiešām daudz ko. It īpaši, kad plūst mūziķu asinsvados.. Dievs dod.
1996. gadā Opeth mīlētāji sagaida īsāku un depresīvāku albumu ''Morningrise''.
Vai pazuda progresīvajā fonā death-metāliskums? Protams, ka ne.
Neskatoties uz to, ka no albuma populārākā dziesma ''Black Rose Immortal'' ilga 20 minūtes.
Pēc tam, kad Opeth devās tūrē ar Cradle of Filth, grupa dabūja leibla ''Century Media Records'' uzmanību, un jau pēc tam kontraktu. Leibls šis ir viens no lielākajiem pasaulē..
Ar lielāko prieku paziņoju, ka no šī brīža Opeth ''zelta sastāvs'' beidzot sāka noformēties.
Kas var būt labāks par diviem faniem kas iekļūst mīļākajā grupā!
It īpaši, ja ritma sekcijas pamati - bundzenieks un basģitārists (pēdējais grupā vēljoprojām).
1998. gadā iznāk ''My Arms, Your Hearse''. Laikam kopš iepriekšējā albuma, mūziķu depresīvais domu - liriskais gājiens nebija mainījies.
Šeit bija interesanta koncepcija - katra dziesma beidzas ar vārdu, kurš ietilpst nākamās nosaukumā.
1999. gada beigās Opeth steigā saraksta un savelk kopā materiālu nākamajam meistardarbam ''Still Life'', kur, raksturīgi daudzām metāla grupām, koncepcija satur antireliģiozu tematiku, kas rodas visbiežāk no pārpratumiem personīgajā dzīvē.. diemžēl cilvēki vienmēr mīl vainot visus un visu ko citu, tikai ne sevi..labi.
Šeit vairāk jāpievēršas muzikālajai daļai, kas ļoti bagāta, jo Maikls Akerfeldts pirmo reizi sadzird ''Dream Theater'' mūziku.
Bet šeit Opeth pirmo reizi prezentē kontrastu starp mierīgajiem un smagajiem teikumiem. Vēlāk tā kļūs par tradīciju.
2001. gadā Opeth, daudzkārt apejot standarta dziesmu sarakstīšanu, un nokoncentrējoties uz jau sava, pēdējos gados radušos stila, izlaiž ''Blackwater Park'', kurš ar šo grupu sāk iepazīstināt progresīvās mūzikas klausītājus.
Neskatoties, ka studijas un koncertu sfērā šie bija ļoti smagi laiki, Maikls daudzkārt teicis, ka jau uz to laiku jutās paveicis Opeth misiju, nonācis līdz pašapmierinājumam.
Ko lai dara, kad jau sajūta, ka viss ir sasniegts?
Jo nevienmēr nepieciešama parādīšanās čartos vai MTV lai sasniegtu savu maksimumu.
M. Akerfeldts teica, ka vēlējās izlaist smagāko kā jebkad Opeth albumu, taču daudzas melodiskās, merīgās idejas negribējās atstāt nebūtībā..
Maiklam izlemt palīdzēja ''Katatonia'' vokālists Jonass, kurš ieteica sarakstīt divus albumus - smagu un mierīgu.
Maiklam ideja iepatikās.
Maikls ar Opeth tieši to arī sāka darīt.
Te gan nācās plēsties starp studiju un tūrēm, tāpēc var secināt, ka grūtie laikie priekš grupas vēl nebeidzās.
Maikls nosauca šo laiku par riktīgāko ellīti.
Bet divi ārkārtīgi dažādi albumi tomēr sanāca :
Deliverance (2002)
Smags bez gala, pilnībā pārfrāzē visu Opeth death-metāliskumu. Bet paveic to ar vairāk atmiņā paliekošām melodijām, rifiem.
Damnation (2003)
Ļoti pēc Pink Floyd ietekmēts albums, kurš skan kā pierasts, bet bez distortiona (pārsloga efekta ģitārai).
Ļoti atmosfērīgs, skumjš.
2005. gadā Opeth laiž pasaulē laikam vienīgo albumu, kur mūzika nu ļooti līdzīga tā laika ''Dream Theater'' skanējumam.. bet saglabājot death-partijas.
Pēc tam Akerfeldts saņem ziņu, ka jaunais '' Ghost Reveries'' ieņēma veselu 64. vietu Billboard200 pasaules čartā.. priekam nebija robežu.
Priecīgi, protams, nebija, kad aizgāja bundzenieks..bet tur bija iemesli. Viņš pats jau vēlāk izveidoja grupu ''Soen''.
Pēc tam jau arī aizgāja ģitārists, kas spēlēja Opeth 16 gadus.. dalībnieku karuseli pasludinu par atklātu, atkal.
Iznākušais 2008. gadā ''Watershed'' bija līdzīgs iepriekšējam grupas albumam, bet jau guva vairāk melodiskuma.
Billboard200 albumu ierindoja veselā 23. vietā.
2011. gadā visi Opeth fani uzzināja ka no grupas vairs nedzirdēs death-metālu nekad. Albums ''Heritage'' tieši to arī pierādīja. Pēc M.Akerfeldta vārdiem, viņš ļoti vīlās to laiku metālā, ka vairs nevēlējās būt šīs skatuves dalībnieks.
Tādā veidā, Opeth izgāja cauri un pat attīstīja trīs zemžanrus - deathmetālu, progresīvo metālu, progresīvo roku 70-to stilā.
Heritage, starp citu, guva 19. vietu Billboard200.