Katatonia.
Nu pirmkārt, catatonia ir sarežģīts neiropsihisks uzvedības sindroms.Vēsturiski bieži sastīts ar šizofrēniju.
Pati depresīvākā grupa pasaulē1
Šo jaunieti sauc Jonas Renkse. Viņam agros gados ļoti patika death metāls un doom metāls. Tas vēl nav viss. Viņam bija divi interesanti draugi, kuriem gaumes bija līdzīgas - Anders Nystrom un Mikael Akerfeldt. Pēdējais vispār labākais draugs, nebija un vēljoprojām nav iespējams viņus šķirt.
Kopā ar Andersu, 1991. gadā viņi izveidoja kolektīvu, kuru kā reiz arī nosauca par godu slimībai, ko minēju augstāk - ''Katatonia''.
Kādēļ bez Maikla? Viss ļoti vienkārši - viņš jau bija atradis kolektīvu ''Opeth'', un spēlēja tur basģitāru. Vēlāk kļuva par grupas līderi.
Abiem jauniešiem ( Jonasam un Andersam ) uz pašu sākumu bija pa 13-14 gadiem, un viņi jau slānīja samērā kvalitatīvu zviedru black metālu. Tas bija apmēram 1987. gads.
Diemžēl, nekādu ierakstu kopš tiem laikiem nav saglabājies, kā arī pati grupa drīzā laikā sabruka.
Taču jau 1991. gadā savācās atpakaļ, taču jau duetā - Jonas un Anders. Jonas spēlēja bungas un dziedāja, Anders ņēmās pa ģitāru.
Mūzikas stils nedaudz mainījās, Katatonia izlēma atteikties no black metāla, turpinot miksēt death un doom metālu. Lirika tā arī palika akcentēta uz depresijām, pašnāvībām, utt...
Vēlāk Jonas intervijā stāstīja:'' Es vēljoprojām nesaprotu, kas mums tolaik lika to tā darīt. No paša sākta gala mēs bijām domājuši rakstīt pašu depresīvāko un drūmāko mūziku, kādu tikai varam. Bet par suicidālajām iedvesmām.. tāpat arī diezgan bieži nāk šāda tipa domas galvā.''
Divatā, abi Katatonia dalībnieki izveido pirmo EP-albumu ''Jhva Elohim Meth'' (1992). Negaidīti, šis rekords divās nedēļās izgāja tirāžā 400 kopijās. Kad viens vietējais zviedru leibls izrādīja interesi pret šo darbu, tirāža palielinājās vēl 1000 kopijās. Jau labs sākums.
Taču, auditorija šeit sadalījās divās pusēs: viena puse šo nosauca par ''pašu depresīvāko albumu pasaulē'' , taču otra par grupu Paradise Lost un Bathory apvienojumu.
Nedaudz vēlāk, kolektīvs papildinājās ar basģitāristu, un , noslēgdami kontraktu ar leiblu '' No Fashion Records'', devās studijā rakstīt savu pirmo oficiālo albumu.
''Dance of December Souls'' , dāmas un kungi! Izlaists 1993. gadā.
Cilvēki dažreiz ir primitīvi, tāpēc nav brīnums, ka depresīvi-suicidālās tēmas pāriet uz sātanisma pusi. Vismaz tā atsaucās kritiķi.
Taču grupa veiksmīgi nospēlēja pie sevis, Zviedrijā, sēriju koncertu, un palika laimīgi.
Pēc leibla maiņas, un otrā ģitārista pieņemšanas kolektīvā, Katatonia izlaiž nākamo EP albumu ''For Funerals to Come'' (1995). Un sāka jau arvien biežāk un biežāk parādīties publikā.
Vispār, muzikāli šis EP maz ar ko atšķīrās no grupas pirmā albuma.
Drīzumā, kontrakts ar leiblu tiek pagarināts, un grupā nomainās basists.
Taču šeit sākās nelielas problēmas...
Domāju, ka pat lasot šo rakstu un nezinot, kā skan death metāls līdz galam, būtu skaidrs ka tīrais vokāls šeit bija tīri retums. Praktiski 95% mūzikas, tika pielietots grouls (bļaušanas tehnika zemos toņos), jo tas skanēja banāli agresīvāk.
Diemžēl, uz to brīdi Jonasam parādījās diezgan pārliecinošas problēmas ar balssaitēm, tāpēc viņš lūdz palīdzību savam labākajam draugam Mikael Akerfeldt(-am) ierakstīt vokālu viņa vietā.
Tā arī notika, Katatonia albums ar Opeth vokālu daudzus, uz to mirkli, pārsteidza.
Albums iznāca 1996. gadā, ''Brave Murder Day''.
Dzīvajā Katatonia gan spēlēja trijatā, bez Maikla.
Tajā pašā gadā, iznāk splits (albums kurā ir divu vai vairāk dažādu izpildītāju mūzika), ar grupu Primordial ( īru black-metāla grupa).
"Discouraged Ones'' (1998) - albums, kas mainīja visu. Jeb pilnībā grupas skanējumu. Viss death/doom metāla skanējums nu bij izgaisis. Praktiski viss groulinga vokāls nomainījās pret tīru.
Puse klausītāju atbira, jo nebija gatavi tādām pārmaiņām.
Bet drūmums un skumīgums nekur nezuda. Arī metāliskums.
Pēc vēlviena kontrakta ar leiblu, Katatonia atkal zaudē basģitāristu.
Taču ne uz ilgu. Praktiski mēneša laikā uzrodas gan jauns basģitārists, gan bundzenieks.
Divi nākamie grupas albumi - ''Tonight`s Decision''(1999) un ''Last Fair Deal Gone Down'' (2001) bija ļoti grupas Paradise Lost iedvesmoti, taču tieši tikpat cik Katatonia paši miksēja dažādus žanrus kopā - visbiežāk tolaik granžu, progresīvo metālu, gotisko metālu, dark metālu, utt...
2001. gadā Katatonia iesildīja Opeth koncertus.
2003. gadā albums ''Viva Emptiness'' pierādīja to, ka vairs eksperimentēt nav nepieciešamības, jo albumā bija viss, ko vien auditorija varētu būt gribējusi.
Atgriežoties +/- 1998. gadā, trīs draugi (Jonas, Anders, Maikls, un Dan Swano) atpūtās kopā, un nāca pie slēdziena, ka būtu jauki izveidot kolektīvu, kurā varētu atdzīvināt ''vecās skolas'' death metālu, Entombed stilā, jaucot skanējumu kopā ar floridas death metāla grupām.
Jonas šeit spēlēja basģitāru.
Kolektīvs nosaucās kā ''Bloodbath'', šeit viņu diskogrāfija:
Resurrection Throught Carnage (2002)
Nightmares Made Flesh (2004)
The Fathomless Mastery (2008)
Grand Morbid Funeral (2014)
The Arrow of satan is Drawn (2018)
Survival of the Sickest (2022)
Kolektīvs eksistē līdz pat šai balt dienai, taču no iniciatoriem palikuši tik Jonas un Anders.
Dans noturējās līdz 2006. gadam , Maikls līdz 2012.
Katatonia turpināja rakstīt daudz jaunas mūzikas:
The Great Cold Distance (2006)
Night Is The New Day (2009)
Dead End Kings (2012)
The Fall Of Hearts (2016)
City Burials (2020)
Sky Void Of Stars (2023)
Grupas ''ēra'' līdz 2012. gadam skaitījās par komerciāli veiksmīgāko, jo dažviet mūzika bija radio-veidīga, kā arī bija ļoti liela granža iedvesma radusies.
Pēc 2012. gada mūzika kļuva liriskāka, melodiskāka, atmosfērīgāka, dziļāka.
Un, protams, depresīvīgums un drūmums, ar smagumu nekur nezuda.
Kopumā, ja jums ir sarežģītāks dzīves moments tagad, iespējams, šī grupa spēs jums palīdzēt. Jo iedzīt TĀDĀ bezizejā laikam tikai Katatonia arī māk. Jums kļūs skaidrs, ka varbūt viss nemaz tik slikti nav..
Paldies!