Kādēļ man vajag skolu?8

Sākšu ar to, ka esmu šķērsojusi pamatskolas finišu, un ieskrējusi viduskolas startā. Diezgan jocīgi un joprojām bailīgi. Taču šeit būs dažas manas atziņas, izsecinājumi, ko vienmēr paturu prāta, kad jūtu, ka jautājums, kādēļ man vajag skolu, ir kļuvis aktuāls.
Tie, kuri ir izgājuši cauri iesvētību nedēļai, ganjau zin arī 'zvēresta nodošanu', kas ir tāda kā neoficālā prasība, kādam ir jābūt vidusskolēnam, (atzīšos, daļu es varu nepildīt, jo, ak, nebiju uzlikusi roku uz sirds).Skaidri zinu, ka tas iesoļošanu jaunajā statusā nepadarīja vieglāku. Nekas to nepadara!
Tā bija nedēļa, kuras laikā, katru dienu bija jāģērbjas savādākā dresskodā; man prāta vissvairāk iekrita tieši ar nākotnes profesiju saistītais, kas atgādināja, ka dienas līdz īstajai izvēlei ir skaitītas. Gan tobrīd, gan tagad es nezinu, kas es gribu būt, nezinu vai to zināšu pēc 3 gadiem, bet es zinu, ka man, atšķirībā no citiem, ir šie 3 gadi. Pieļauju, ka daļa skolēnu vienkārši nezmantoja šo atvēlēto laiku ,plānojot savu nākotnes profesiju, karjeru.( Jāņem vēra fakts, ka mūdienās nav iespējams paredzēt, kāds būs darbatirgus pieprasījums pēc tiem pašiem 10 gadiem, tā arī ir problēma). Kāds, iespējams, kļūdīsies virzienā, un tas, ko gribējās darīt agrāk, nepatiks, tā mēdz notikt, bet visu, ja patiešām grib, var mainīt, arī iešanas pusi, sliktāk būs tad, ja atlikušo dzīvi būs jānožēlo par nepareizi pieņemto izvēli, un darbs neradīs prieku. Tādēļ jau laikus iesaku lietderīgi domāt par nākotni!

Katru reizi,kad es uzskatu, pārdzīvoju, ka man ir grūts dzīves periods-skola, es aizmirstu par vēl grūtāku- pašu dzīvi. Un tās vēl man nav ( tīri praktiski ir, bet teorētiski-nav). Es uztraucos, ka knapi nogāju šo 1/4 mācību gada, tātad tikai 1/12 no viduskolas, bet aizmirstu, ka tā vietā, lai skumtu, man jāprot novērtēt atlikušie 2 ar 3/4 gadi. Tie ir iespēju pilni gadi! Protams,tajos neiztkt bez asarām, sabeigtiem nerviem un mājasdarbu kaudzēm (ko jau piedzīvoju), bet tas pieder pie lietas; es sevi mierinu, sakot, ka tam ir izgājuši cauri daudzi jo daudzi, un nu ir mana kārta.
Laiks, kurš reizēm ,šķiet, velkas, vienmēr ir objektīvs, tas rit, kā ritējis. Vidusskola ir jauns posms, bet arī tas, kā reiz bērnudārzs - beigsies, un jo operatīvāk un veiksmīgāk, jo labāk pašam skolniekam. Tas uzreiz nenozīmē, ka man, kā cilvēkam, kurš sevi neredz zinātnē, apmierina mācīties par tiem pašiem vektoriem, diemžēl nē, es piekrītu daudziem,kuri saka, ka skolā māca daudz liekas informācijas, uzsveru diemžēl, jo tā vietā varētu mācīt vairāk no reālās dzīves, psiholoģijas. Tas drīzāk nozīmē to, ka nevajag uztver skolu kā briesmīgu, obligāti apmeklējamu iestādi, kur neko lādzīgu nemāca, māca, un kā vēl, jāprot tikai atšķirt, ko no tā visa es, kā skolēns, varu paņemt un pēc tam arī pielietot dzīvē. Tā ir iestāde, kas tāpat kā laiks, ir manā, tavā, mūsu pusē, strādā mums par labu, kas zin, kādus sasniegumus var sasniegt esot vien skolēnam, cik nav dzirdēts par skolēniem- uzņēmējiem? Kāds smies un teiks:,, Cik nav dzirdēts, ka par miljonāru kļūst skolu nepabeidzis jaunietis!?", protams, arī tā notiek, taču, lielākoties, zināšanām un kaut kādai sapratnei, lai to panāktu, ir jābūt. Turklāt, to, ko neiemāca skola, ja to neizdarīsi tu pats, iemācīs dzīve, manā gadījumā, es sevi izglītoju ārpuskolas- lasu grāmatas, jēgpilnus rakstus, klausos iedvesmojošus cilvēkus ( visiem iesaku izmantot 21. gs. iespējas, lai ne tikai sevi izklaidētu, bet arī izglītotu, piem. es brīvos brīžos klausos podcastus, kas aptver plašas tēmas). Galu galā viduskola, kā jebkura cita skola vai darbs, ir pārbaudījums, kura laikā tu sevi iepazīsti, atklāj jaunas, līdz šim nebijušas šķautnes. Mans subjektīvais ieteikums- ļauj tām atklāties, un atceries, ka tam nekad nav par vēlu!