Domraksts par Seno Grieķiju
Seno Grieķiju var uzskatīt par Eiropas cilivizācijas šūpuli, jo moderno Eiropu vienozīmīgi ietekmēja sengrieķu filozofu atšķirīgā domāšana un plašā dzīves uztvere. Nevar noliegt, ka lielu slavu nesa Aleksanra Lielā spēcīgais karaspēks un armija, kas palīdzēja padarīt Seno Grieķiju tik varenu. Liela nozīme bija valsts pārvaldes formai, kas pastāvēja dažās polisās un mūsdienās tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu.
Eiropu ietekmēja sengrieķu filozofu atšķirīgā domāšana, jo attīstījās kultūra un zinātne. Šeit gan jāpiemin, ka svarīgs bija ģeogrāfiskais stāvoklis - kalnu un jūras dēļ citas valstis neuzbruka grieķiem, tādēļ viņiem bija laiks un iespējas domāt par savu attīstību un zinātnes pilnveidošanu. Kā spilgtus piemērus varam minēt Aristoteļa 170 sarakstītās grāmatas, popolārākā bija grāmata “Ētika” un dažādas atziņas kuras zināmas vēl līdz mūsdienām. Pitagors deva lielu ieguldījumu matemātikā, mūsdienās joprojām ģeometrijā plaši pielieto Pitagora teorēmu. Pēc šī varam secināt, ka Senā Grieķija bija attīstīta, pat līdz mūsdienām ir saglabājušās sengrieķu filozofu gudrības.
Aleksandra Lielā Iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanos ar austrumu sasniegumiem, un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot helēnisma kultūru. Aleksandram Lielajam bija izcili organizēta armija. Karaspēka kvalitātes uzlabošanu veicināja fakts, ka Aleksandrs Lielais gribēja paveikt tēva iesākto un iekarot Persijas lielvalsti, bet persiešiem bija liela armija, tādēļ par uzvaras atslēgu bija jākļūst armijas kvalitātei: papildus tam, ka tika uzlabotas armijas kaujas daļas (falanga, kavalērija, ieviesta vieglā infantrija), Aleksandrs Lielais noteica, ka jārūpējas, lai karavīriem nekā netrūktu, tādēļ, piemēram, armijā tika ieviests medpersonāls. Aleksandra Lielā uzvaras un iekarotās nezināmās zemes veicināja Grieķijas kultūras izplatīšanos un ietekmēja moderno Eiropu.
Lai gan demokrātija Senajā Grieķijā pastāvēja vien dažās polisās un uz neilgu laiku, šādai valsts pārvaldes formai ir ļoti nozīmīga loma mūsdienās, jo demokrātija kā valsts pārvaldes forma lielā daļā pasaules tiek uzskatīta par labāko pārvaldes formu. Daudzi joprojām uzskata Atēnu demokrātiju par demokrātijas paraugu, jo valdnieka Perikla laikā galvenā loma bija Tautas sapulcei, ko veidoja visi pilsoņi, kas bija pieauguši brīvi vīrieši. Varam secināt, ka jau 7.gs.p.m.ē. varēja novērot godīgu valsts pārvaldes formu bez viena valdnieka varas, kad Solons sāka mainīt likumus.
Kopumā varam secināt, ka moderno Eiropu ietekmēja sengrieķu izgudrojumi, dažādas filozofijas gudrības, protams viss varēja attīstīties pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim. Liela ietekme bija tam, ka Aleksandrs Lielais iekaroja ļoti plašas teritorijas, kas ietekmēja dažādas citas kultūras, un demokrātijas attīstība ir palīdzējusi mums mūsdienās attīstīties.
*Domrakstā ir 345 vārdi
