Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī(Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae). Šie putni ir sastopami Āfrikā, Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Tie galvenokārt mājo kalnainos apvidos, parasti augstāk nekā 1500 m virs jūras līmeņa. Bārdainajam grifam ir samērā plaša izplatība Eiropā, Āzijā un Āfrikā, aptverot lielāko daļu kalnu masīvu. Eirāzijā tas sastopams Pirenejos, Alpos, Kaukāzā, Zāgrosa kalnos, Elbursa kalnos, Altajā, Himalajos, Arābijas pussalā un Ķīnas rietumos un centrālajā daļā. Āfrikā bārdainais grifs mājo Atlasa kalnos, Etiopijas kalnienē un uz dienvidiem no Sudānas līdz Zairasziemeļaustrumiem, centrālajai Kenijai un Tanzānijasziemeļiem. Neliela, izolēta populācija mājo Drakonu kalnos Dienvidāfrikā. Bārdainais grifs ir viens no lielākajiem un krāšņākajiem grifiem. Tā kopējais ķermeņa garums ir 100–120 cm, masa 4,5–7 kg. Atšķirībā no citiem maitas putniem bārdainajam grifam galva nav kaila. Tā galva proporcionāli ir neliela, bet kakls spēcīgs un salīdzinoši masīvs. Arī pēdas ir lielas un spēcīgas. Pieaugušam bārdainajam grifam ir pelēkbrūna, rudi brūna vai gaiši pelēka galva, vēders un kājas. Mugura tumši brūna, reizēm gandrīz melna.
