Ceļojums progresīvajā mūzikā- "Dream Theater: A View From The Top Of The World"4

Otrā dziesma albumā, "Answering The Call", ir ļoti burvīga. Viņa jau ir smagāka par iepriekšējo, sarežģītāka. Ja personīgi man neīsti patika vokālā partija "citplanētietī", tad šeit tā ir jau melodiskāka, smukāk skan līdzi instrumentālajai dziesmas daļai. Godīgi sakot, manuprāt, šis varēja būt trešais singls šim albumam, dziesma ir vairāk komerciāla. Tā satur interesantus ģitāras solo(kāreiz tos melodiskos), ne mazāk interesantus mūzikas teikumus.
Principā, smuka dziesma, dažiem pat mīļākā no šī albuma!
(P.S., atvainojos, par bildi, oriģinālās dziesmas bildes internetā pašlaik vēl nav.)

Te nu nāk trešā pēc skaita dziesma, jeb otrais singls no albuma- "Invisible Monster". Pēc grupas bundzenieka un ģitārista teiktā, šī dziesma iet lēnākos tempos, nekā ierasts. Dziesmā liriski apstāstīta iekšējās trauksmes sajūta, kas piemīt daudziem daudzmaz dzīvespieredzējušiem cilvēkiem. Klausoties dziesmu, nedaudz atmiņā nāca grupas albums "Metropolis pt.2- Scenes From A Memory". Līdzīgi dziesmas lirikai, tās rifs arī skan nedaudz trauksmīgi. Pēc nelielas starpspēles nāk pattiešām skaists ģitāras solo, kur vēl mēs varam dažas sekundes izbaudīt klavesīna patternu, pirmo reizi pa visu grupas diskogrāfiju. Šī arī vairāk komerciāla dziesma.

"Sleeping Giant"... šī dziesma, būtībā 10 minūtēs izklāstīja man visu, ko gaidīju no šī albuma. Laikam pat mana mīļākā dziesma no šī albuma. Ko nu es, noklausaties Jūs, un sapratīsiet mani.
(Atkal P.S.- oriģinālās dziesmas bildes vēl nav pieejamas)

Tālāk mūs sagaida apbrīnojami, bet gaiša dziesma- "Transcending Time". Gaiša tieši melodiskā ziņā. Šeit var sajust lielu leģendārās grupas "Rush" ietekmi uz muzikantiem. Vidusdaļa vienkārši burvīga, kaut arī es nevisai mīlu gaišākas dziesmas no šīs grupas.

Un tagad, dāmas un kungi, vēsturisks moments visai grupai- pirmo reizi pa visiem"Dream Theater" 36 eksistēšanas gadiem, dziesmā parādās 8 stīgu ģitāra. Vēl pirms oficiālā albuma anonsa, grupas ģitārists John Petrucci paziņoja, ka laidīs pasaulē jaunu savas sērijas 8 stīgu ģitāru "Ernie Ball Music Man Majesty 8". DT grupas fani sākumā bija pārsteigti- Dream Theater, un džents? Jo tieši džents tiek spēlēts uz 8, un vairāk stīgām. Tāpat kāds no fesibuka grupas dalībniekiem pajokoja, ka tā būs dziesma "The Mirror" pārtransponēta ceturtdaļās. Bet nē. Pavisam jauns, smags, un smuks rifs bij` šai "Awaken the Master" dziesmā. Dziesma ir eksperimentāla, drūma, nedaudz atgādināja šī albuma otro skaņdarbu.

Aiz viena vēsturiska momenta uzreiz otrs.. ne tik vēsturisks. Pirmo reizi, kopš 2013. gada mūs sagaida 20 minūšu "epiks"- "A View From The Top Of The World". Šeit Petrucci turpina izmantot 8 stīgu ģitāru, savukārt, taustiņnieks Jordans Rudess prezentē čella skaņu cau savu aplikāciju "GeoShred".
Ko gan es varu pateikt par šo dziesmu... no pirmās reizes visu uzreiz saprast, protams, nevar, šis mākslasdarbs ir ļoti sagrozīts(labā ziņā). Tas sastāv no 4 dažādām daļām- tā, ka piedziedājumu jūs divreiz dzirdēsiet tikai pirmajā daļā. Tālāk ir vienkārši Dievišķa starpspēle, ar to pašu čellu.
Kopumā, dziesma ir ļoti interesanta.

Nu ko... cerams, ka esat tik tālu nonākuši šai rakstā)
Man šķiet, šie pieci kungi virs šī teksta ir ļoti izcili pastrādājuši.
Kopsavilkumā, albums sanāca diezgan pasmags, un nopietnāks par diviem iepriekšējiem, vokāls zemākā reģistrā. Tomēr, nevar teikt, ka viņš ar kaut ko ir labāks par visiem pārējiem. Nē. Šai grupai katrs albums ir vienkārši savādāks.