Kas ir "emocionālā ēšana"? 1. daļa7

Konkrēta pārtika – emocionālā bada laikā bieži ir vēlme pēc konkrētiem pārtikas produktiem vai to veidiem: salds, sāļš, trekns ( šokolāde, saldējums, čipsi ). Tas var būt arī kāds konkrēts ēdiens, kas nes līdzi mierinājuma, pozitīvas sajūtas, piemēram, iemīļotās omes gatavotā klimpu zupa, kad slimoji. Tātad – vēlme drošības un aizsargātības, bezrūpības un aprūpes sajūtas.

Kad ir īsts, kārtīgs fiziskais izsalkums, parasti viss, ko ceļ galdā, šķiet lielisks. Pie emocionālā bada priekšroka, izlases veidā tiek dota neveselīgiem, cukuru un/ vai taukus saturošiem pārtikas produktiem. Ir sajūta, ka nekas cits, kā, piemēram, siera kūka vai pica nelīdzēs. Un punkts!

Viss ir galvā – fizisks izsalkums par sevi signalizē ar rūcošu vēderu, pat sāpēm kuņģī, burbuļošanu. Jūties patiešām izsalcis, ka varētu zirgu apēst, kā saka! Emocionālā bada sajūtas neatrodas puncī. Fizisko izsalkumu nekad nepavadīs baiļu, vainas sajūta... Pie emocionālās ēšanas mēs dziļi apzināmies sirdī, ka neēdam dabisko un patieso iemeslu pēc....

Emocionālās ēšanas katalizatori

Atpazīti daļu no cēloņiem – emocionālās ēšanas katalizatoriem. Cilvēki ēd daudz un dažādu iemeslu dēļ. Visa pamatā ir mēs katrs pats un mūsu pašu nepalaistās emocijas, domas un pieķeršanās sajūtām.

Padomā: kādi notikumi, emocijas, sajūtas risinās Tev apkārt un Tevī, kas liek sniegties pēc ēdiena radītā komforta sajūtas?

Vairumā gadījumu, emocionālā ēšana ir saistīta ar nepatīkamām domām, sajūtām, emocijām, kuras radījuši apstākļi, notikumi un mūsu reakcija uz to visu.  Tātad cēlonis ir: mūsu pašu attieksme un reakcija pret ārpasauli ir visa Cēlonis.

Reizumis mēs ēdam emocionāli saistībā ar kādu lielu, pozitīvām sajūtām bagātīgu notikumu, lai svinētu svētkus vai – sevi apbalvotu. Arī tas viss noved reizēm pie tā, ka mēs tomēr pārēdamies...

Rokam dziļāk!

Biežākie iemesli emocionālajai ēšanai:

Stress – vai esi ievērojusi, kā stress maina tavu ēstgribu, attieksmi un vajadzību pēc ēdiena? Ir, kas neēd, bet vairums – ēd. Ja neēd stresa brīdī, tad ēd pēc tam. Un daudz. Jāpiebilst, ka stress organismam ir arī pozitīvi notikumi. Hroniska stresa gadījumā, kas mūsu dienās ir bieži sastopama parādība, izraisa stresa hormona kortizola izdalīšanos. Tas, savukārt, izraisa vēlmi pēc trekna, sāļa un salda ēdiena, kas dabiskas organisma un dvēseles harmonijas apstākļos nebūtu iespējama. Šāda pārtika rada iluzoru prieku, gandarījumu un enerģijas pieplūdumu. Tātad: jo vairāk mēs ļaujamies stresa ietekmei, jo vairāk arī – emocionālās ēšanas kūrēm.

Uzmanības novēršana jeb „noēst lejā!” – emocionālā ēšana var būt arī veids, kā noēst uz laiku lejā savas emocijas, piemēram, dusmas, bailes, skumjas, vilšanos, kaunu. Kamēr uzmanība ir pievērsta ēšanas procesam, emociju bļaustīšanās mūsu nervu sistēmā un spokošanās mūsu prātos paliek uz laiku krietni klusāka.

Garlaicība, tukšuma sajūta – emocionālo ēšanu izmanto, lai mazinātu savu garlaicību, kavētu laiku vai mazinātu sajūtu „nekas nenotiek manā dzīvē!”. (Celies un radi notikumus, faktus un apstākļus pati!). Daudzi ēd tāpēc, ka jūtas nepiepildīti, tukši, tādējādi sevi kaut kā uz laiku „aizpildot”.

Bērnības paradumi – o, jā! Paveries atpakaļ un atceries savas bērnības ēdienreizes, ēdienus un ieradumus. Vai vecāki mēdza iepriecināt vai atalgot ar saldējumu, „kaut ko garšīgu”par labu atzīmi vai sakārtotu māju  Šie bērnībā ienestie ieradumi var tikt pārnesti uz jau pieaugušā vecumu. Iespējams, ka kādu konkrētu ēdienu bieža ēšana atsauc nostalģiskas atmiņas par kādiem bērnības notikumiem (piemēram, mammai gatavoja tieši to un tas tev garšoja).

Sociālā ietekme – paēst darbā, kopā ar kolēģiem ir ieradums, kas zināmā mērā palīdz mazināt vides radīto stresu. Domāju, daudzi zina sajūtu: ēst ēšanas pēc, jo ēd pārējie. Kā nu es tā... atteikšos... vai iluzori justu kopības un piederības sajūtu. Viesībās, piemēram, tā var būt pārēšanas dēļ satraukuma, ko rada vēlme  būt te un tagad, justies atbrīvotam. Jā, ir indivīdi, kas ēd tieši tāpēc, ka nevēlies atrasties tur, kur atrodas...

Nākamajā rakstā: kā tikt galā ar emocionālo ēšanu.